Preses ziņas

  • 2019
  • 2018
  • 2017
  • 2016
  • 2015
  • 2014
  • 2013
  • 2012
  • 2011
  • 2010
  • 2009
  • Garškopju kustība „Gardu muti”, iedvesmu smeļoties Latvijas kino, kur tiek izgaismoti mūsu pašu stāsti un radīti mūsu varoņi, kopā ar filmu studijas „Atom Art” komandu, ir radījusi īpašu veltījumu Latvijas simtgades vērienīgākajai animācijas filmai – cidoniju un suņuburkšķu zelteri „Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”.

    Ģimenes filmas pamatā ir Luīzes Pastores grāmata „Maskačkas stāsts”, par kuru autore saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu. Filmas varoņu piedzīvojumi aizved uz it kā tik tuvās, bet vienlaikus tālās, Maskavas forštates ieliņām un pagalmiem, kuros lekni zeļ arī suņuburkšķa ceri. Tieši tamdēļ „Gardu muti” Latvijas simtgades vērienīgākajai animācijas filmai veltītajā zeltera rotaļīgajā garšā saspēlējas enerģiskā cidonija, laiskais gurķis un noslēpumainais suņuburkšķis, līdz ar šķipsniņu bioloģiskā cukura un dzirkstošiem ogļskābās gāzes burbulīšiem. Suņuburkšķis, kas īpaši audzēts Latvijas garšaugu dārzos, piešķir zelterim maigu anīsa garšu un aromātu.

    „Mūsuprāt, filmai ir sava īpašā garša. Mēs gribējām noķert to un dāvāt bērniem vasaras sajūtu, kas redzama filmā – brīnumu, brīvības, uzņēmības un neticamu piedzīvojumu pilnu. Un zelteris ir brīnišķīgs veids, kā to pārvērst īstā, patiesā garšā. Mums ļoti patīk vietējie ražotāji un ir svarīgi, ka zelteris top no dabīgām, veselīgām un vietējām sastāvdaļām. Tāpēc arī vēlējāmies sadarboties tieši ar „Gardu muti”,” atzīmē animācijas filmas „Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” producente Sabīne Andersone.

    Zeltera pudelītēm esam piešķīruši papildu vērtību, lai tās mazajiem vietējā kino mīļiem sniedz ne tikai veldzējumu, bet arī atsauc atmiņā filmā redzēto un dzirdēto. Tās kalpo kā patīkama izklaide, jo zeltera pudeles kļuvušas par mūzikas instrumentiem. Uz aizmugures etiķetēm ir norādītas notis – nepieciešamas trīs zelteru pudeles, lai ar tām varētu nosvilpot fragmentu no „Runājošo suņu dziesmas. Ierobežotā skaitā ir pieejamas nostalģiski simpātiskās un balti emaljētās 250 ml „Gardu muti” krūzītes ar filmas tēliem.

    Animācijas filma tapusi studijā „Atom Art” un uz lielajiem ekrāniem nonāks 2019. gada 1. februārī.

    „Gardu muti” ir garškopju kustība, kas godā Latvjas garšas, atminoties bērnību, jo tieši tur meklējamas vistīrākās garšas! Ar „Gardu muti” zīmolu radītie dzērieni top Valmiermuižas alus darītavā un visplašākajā klāstā pieejami tās tirgotavās Valmiermuižā un Rīgā. Zelteri, morsi, vēstējas un garšūdeņi tapuši no vietējām, dabīgām izejvielām, neizmantojot krāsvielas un citus mākslīgus brīnumus.

    Plašākai informācijai:
    Liene Bergmane
    Gardu muti vēstnese
    +371 29777268, info@gardumuti.lv

    Aizvērt
  • Valmiermuižas parku par kultūrvietu varam uzskatīt jau kopš 18. gadsimta otrās puses, kad pilī saimniekoja ģenerāliene Magdalēna Elizabete fon Hallerte. Valmiermuižas parks ir nominēts Latvijas sabiedrisko mediju gada balvai kultūrā „Kilograms kultūras” nominācijā „Kultūrvieta”.

    Skatītāju ziemas balsojums rit līdz 18. janvāra plkst. 23.59. Balsot iespējams vienu reizi dienā, autorizējoties ar savu sociālo mediju profilu vai e-pastu.

    „Valmiermuižas kultūras biedrība”, kas rosās parka apdzīvošanā, aktīvi iesaistās kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā un atjaunošanā, piemēram, sadarbībā ar vietējo LEADER iniciatīvas grupu un finansējumu pēc vēsturiskiem 19. gs. analogiem Valmiermuižas pils parkā 2014. gadā tika izveidots rotaļu un atpūtas laukums, kas harmoniski iekļaujas muižas vidē. 2018. gadā, paplašinot pasākumu iespējas parkā, tika izveidota koka nojume, kas pieejama pasākumu organizēšanai – iekļaujoties kopējā pasākumu programmā. Jaunizveidotā nojume dod iespēju parkā organizēt kino vakarus, ko jau aizsākām pērn ar filmas „Baltu ciltis” seansu.

    Lai iepazīstinātu vietējos iedzīvotājus un viesus ar dažādām kultūras vērtībām, kopš 2012. gada parkā tiek organizētas latviešu gadskārtu svinības un tirdziņi „Gardu muti”. Mājražotāju un amatnieku skaits aug ik gadu – pašlaik tirdziņā vidēji sapulcējas ap 100 tirgotājiem. Ikvienam apmeklētājam tiek piedāvāts iesaistīties tradicionālajās darbnīcās, kuru laikā iespējams gūt iemaņas dažādos senos amatos, kā arī radoši darboties. Folkloras programmas ietvaros viesiem ir iespēja iet rotaļās kopā ar zinošiem folkloras kopu dalībniekiem, tādā veidā arī aktīvi iesaistīties un izzināt tradicionālo kultūru.

    Gada lielākais un krāšņākais pasākums ir etnofestivāls „Sviests”, kas top sadarbībā ar Kultūras menedžmenta centru „Lauska”. Tas atspoguļo tradicionālo kultūru un dažādas tās izpausmes – mūziku, amatniecību, kulināriju – viss, kas balstās savā tiešajā, vietējā vidē un tradīcijā, un līdz ar to var būt saprotams un baudāms arī mūsdienu cilvēkiem, kuri dzīvo šajā pašā teritorijā. Sviests – tā ir tīra manta, labākais, ko no piena var pagatavot. Mūsu margarīna laikmetā aicinām apzināties un atgriezties pie laika pārbaudījumu izturējušām, īstām vērtībām, kuras varam baudīt un ar kurām varam lepoties. Tieši to arī mūziķi dara etnofestivālā – viņi izpēta un izzina seno tradicionālo mūziku un kuļ, kuļ, kamēr parādās pati būtība, kas mūsdienās ir aktuāla un nedzirdēta. Nākamais etnofestivāls „Sviests” norisināsies 2019. gada 15. jūnijā.

    Balsot var līdz 18. janvāra plkst. 23.59. Aicinām noskatīties arī sižetu par kultūrvietu – Valmiermuižas parks.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt