Preses ziņas

  • 2020
  • 2019
  • 2018
  • 2017
  • 2016
  • 2015
  • 2014
  • 2013
  • 2012
  • 2011
  • 2010
  • 2009
  • “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks pēc paša veidotas receptūras radījis pirmo mucu degalu Latvijā, ko iespējams dēvēt arī par importa viskija vietējo alternatīvu. Pirmajā laidienā pildītas tikai 900 numurētas pudeles, kas tirgū pirmo reizi pieejamas šī gada decembrī. Jaunā dzēriena radīšanā alus darītava ieguldījusi 100 000 eiro – Valmiermuižas klēts pagraba izbūvē un mucu iegādē.

    “Gada nogalē amata alus un viskija cienītājus pārsteigsim ar unikālu Latvijā radītu dzērienu – mucu degalu, kas radīts kā pašmāju alternatīva importa viskijam. Tā pamatā ir destilēts Valmiermuižas alus, kas četrus gadus izturēts ozolkoka mucās Valmiermuižas klēts pagrabā. Esam pirmie, kas Latvijā ko šādu radījuši,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

    Iedvesmu mucu degalus radīšanai “Valmiermuižas alus” saimnieks smēlies pēc desmit dažādu viskija darītavu apmeklējuma Skotijā un vairāku sidra darītavu apmeklējuma Normandijā, kur no ābolu sidra tiek radīts kalvadoss. Tas uzvedināja uz ideju par alus dedzināšanu un izturēšanu ozolkoka mucās, lai radītu pašmāju alternatīvu importa viskijam.

    Mucu degalus top, dedzinot 150 litru alus mazā kapara dedzinātavā. No šāda alus daudzuma iegūst vien 6 litrus 85 % stipra degalus. To pilda 30 litru Eiropas ozolkoka mucās, kurās pirms tam turēts šerijs. Četru gadu laikā apmēram piektdaļa degalus iztvaiko – to dēvē par “eņģeļu tiesu”. Pirms pildīšanas pudelēs tam pievieno Valmiermuižas akas ūdeni, lai iegūtu vajadzīgo 43 % stiprumu.

    Jaunais mucu degalus jau guvis vietējo viskija pazinēju un ekspertu atzinību. “Katrā valstī izsenis ir gatavojuši alkoholiskos dzērienus no tām augu valsts bagātībām, kas ir pieejamas attiecīgajā teritorijā. Un ir tikai likumsakarīgi, ka mums ir parādījies kvalitatīvs viskijs, pat ja pēc Eiropas likumiem to saukt tā nevaram, jo alus sastāvā ir apiņi. Kā viskija pazinējs varu teikt tikai atzinīgus vārdus par Valmiermuižas jauno brūvējumu. Tīra, eleganta un mazliet pikanta garša. Pirmajā plānā gan aromātā, gan garšā “izlaužas” rozīnes un medus, bet, piepilinot mazliet ūdens, parādās arī šokolādes, citrusaugļu kokteiļa un riekstu nianses. Dzēriens nepazūd glāzē, bet mainās un “uztur sarunu” ar tā baudītāju. Cepuri nost “Valmiermuižas alus” priekšā!” iespaidos dalās vīnzinis un viskija zinātājs Jānis Kaļķis.

    Mucu degalus tiek brūvēts mazās partijās un pagaidām būs nopērkams “Valmiermuižas alus” tirgotavā, “Valmiermuižas alus” vēstniecībā Rīgā un Valmiermuižas interneta tirgotavā, bet, līdzko situācija atļaus, to būs iespējams baudīt arī labākajos Rīgas bāros.

    100 % SIA “Valmiermuižas alus” un SIA “Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA “Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu “Valmiermuiža” ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt “Valmiermuižas alus” eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % ‒ Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16 % ‒ Vācijas uzņēmumam “Thinkflink GmbH”.

    Papildu informācija:
    Agnese Ruberte, “Valmiermuižas alus” vēstnese
    M.: +371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt
  • Ar mērķi nākamgad palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10 % SIA “Valmiermuižas alus” plāno no Latvijas zemniekiem iepirkt vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu – tostarp 20 tonnas Latvijā audzētu bio cidoniju, 10 tonnas Latvijas rabarberu, 5 tonnas Latvijas upeņu un 5 tonnas Latvijas meža brūkleņu. Augoša piekrišana “Gardu muti” zelteriem, kas tiek brūvēti tikai no Latvijas dārzu un mežu veltēm, vērojama arī šogad. Šī gada pirmajos desmit mēnešos pārdoti 116 000 litru “Gardu muti” zeltera, kas ir par 10 % vairāk, salīdzinot ar konkrēto periodu pērn.

    “Mūsu zelteri ir 100 % vietējā garša, tie brūvēti tikai no Latvijas dārzos un mežos augušām ogām un augļiem. Piecos gados kopš zelteru ieviešanas ik gadu redzam augošu pieprasījumu Latvijā, un nu “Gardu muti” dažādās zelteru garšas ir pieejamas lielveikalos visā Latvijā. Arvien vispieprasītākais ir bio cidoniju zelteris – šī gada 10 mēnešos pārdoti 53 000 litru šī zeltera, bet visstraujāk šogad augusi rabarberu zeltera pārdošana – par 33 %, jau minot uz papēžiem bio cidoniju zelterim. Droši var teikt, ka cidonija un rabarbers ir iecienītākās Latvijas garšas,” pircēju izvēles komentē “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

    Šogad uzsākts arī bio cidoniju zeltera un rabarberu zeltera eksports uz Igauniju, bet novembrī pirmā bio cidoniju zeltera partija ceļos uz Zviedriju.

    Ņemot vērā gan vietējo, gan ārvalstu pircēju atzinību, nākamgad plānots palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10 %. “Izvēloties zelterus ar Latvijas garšām un dodot priekšroku pašmāju mazajiem ražotājiem, nevis importa limonādēm, pircēji apliecina gan savu patriotismu, gan ilgas pēc iecienītām bērnības garšām. Tāpēc katru gadu varam iepirkt arvien vairāk Latvijas dārzu un mežu gardumu no pašmāju zemniekiem – nākamgad plānojam iepirkt jau vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu,” stāsta A. Ruņģis.

    “Gardu muti” zelteru ģimeni šogad novembrī papildina arī dārza karaliene – upene. “Upeņu zeltera izveidē esam ieguldījuši 6000 eiro, tas gatavots no Latvijas dārzu upenēm. Upene ir vēl viena izteikta Latvijas garša, un ticu, ka upeņu zelteris būs nākamā gada zvaigzne,” norāda A. Ruņģis.

    Zelteri “Gardu muti” tiek ražoti tikai no Latvijā augušām dārza un meža veltēm, ko “Valmiermuižas alus” uzdevumā iepērk un izspiež sulās kooperatīvs SIA “Dabas Auglis” Vaidavā, SIA “Very Berry” Alūksnē un “SIA “Ice Berry” Talsos. Visu zelteru ražošana notiek tikai Valmiermuižas alus darītavā.

    “Redzam, ka Covid-19 laikā īpaši attīstījies pašmāju garšu patriotisms. Turklāt pircējiem ir svarīgi, lai ne tikai pats produkts ir ražots Latvijā, bet arī liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai produkti tiek ražoti no Latvijā pieejamām izejvielām – mūsu gadījumā Latvijas dabas un dārza veltēm. Izvēloties vietējo, mēs visi kopā varam atbalstīt Latvijas tautsaimniecību un būt videi draudzīgāki,” gandarīts ir Aigars Ruņģis.

    100 % SIA “Valmiermuižas alus” un SIA “Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA “Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu “Valmiermuiža” ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt “Valmiermuižas alus” eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % ‒ Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16 % ‒ Vācijas uzņēmumam “Thinkflink GmbH”.

    Papildu informācija:
    Agnese Ruberte, “Valmiermuižas alus” vēstnese
    M.: +371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt
  • SIA “Valmiermuižas alus” ir aizvadījuši ražīgāko vasaru alus darītavas vēsturē – šī gada jūnijā un jūlijā pārdots par 16 % vairāk alus nekā šajā pašā periodā pērn. “Valmiermuižas alus” apgrozījums šī gada deviņos mēnešos ir samazinājies tikai par 1 %, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā, sasniedzot 4,53 miljonus eiro. Tas ļauj cerēt, ka šī gada apgrozījums saglabāsies pērnā gada līmenī jeb būs mērāms ap 5,7 miljoniem eiro. Arī “Valmiermuižas alus” eksporta apjoms šogad tiek prognozēts pagājušā gada līmenī.

    Lielāko apgrozījuma kritumu uzņēmums piedzīvoja pavasarī, kad Valmiermuižas alus darītava pārdeva par 30 % mazāk alus nekā pērn. Covid-19 krīzes ietekmē arī restorānos un bāros šī gada deviņos mēnešos pārdots par 40 % mazāk “Valmiermuižas alus” nekā 2019. gadā. Taču tam sekojusi ražīgākā vasara uzņēmuma pastāvēšanas laikā, trīs vasaras mēnešos pārdodot 902 660 litru alus (0,9 miljonus litru alus).

    “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis: “Lai izpeldētu krīzes situācijā, ir jāairē stiprāk! Esam radījuši jaunas alus garšas, ko piedāvājam alus baudītājiem Latvijā un citur pasaulē. Pērn Valmiermuižā atklātā alus darbnīca ir devusi lielu artavu īpašu alus garšu radīšanai mazos apjomos. Līdz gada beigām pārsteigsim alus baudītājus ar vēl jaunām alus garšām.”

    Veidojot alus baudīšanas kultūru Latvijā, 2020. gada deviņos mēnešos ir izdevies vairāk nekā dubultot “Kokmuižas” eilu pārdošanu. “Pavasarī amatu alus cienītājiem sākām piedāvāt “Kokmuižas” bezalkoholisko eilu garšas, kas ieguvušas atzinību un savu cienītāju loku. Savukārt “Nameja medalus” pārdošanu šī gada deviņos mēnešos izdevies palielināt par 60 %. Pavasarī ieviesām arī gaišo medalu, kas tagad jau nopērkams lielākajās Latvijas veikalu ķēdēs,” stāsta A. Ruņģis.

    Šī gada deviņos mēnešos par 12 % audzis arī zelteru “Gardu Muti” apgrozījums, sasniedzot 109 622 litru. A. Ruņģis: “Zelterus brūvējam tikai no Latvijas dārzos un mežos ievāktām veltēm, lai atbalstītu vietējos zemniekus un saglabātu Latvijai raksturīgās garšas.”

    “Valmiermuižas alus” pārdošana eksportā uz Īriju šī gada deviņos mēnešos augusi par 20 %, Īrijai kļūstot par otro lielāko Valmiermuižas eksporta tirgu aiz Igaunijas. 2020. gada pavasarī tika uzsākts “Valmiermuižas alus” eksports arī uz Lielbritāniju. Tur “Valmiermuižas alus” brūvējumi nopērkami vismaz 30 dažādās pilsētās, un jau veikti vairāki atkārtoti pasūtījumi. Regulārs eksports uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju ļauj cerēt, ka šogad kopējais “Valmiermuižas alus” eksporta apjoms tiks saglabāts pagājušā gada līmenī.

    Savukārt pārdošana internetā bijusi īpaši nozīmīga ārkārtas stāvokļa laikā. “Mazajām alus darītavām, kurām lielu pārdošanas daļu veido restorāni, bāri un pasākumi, šis ir īpaši grūts laiks. Tādēļ no novembra Valmiermuižas interneta tirgotavā sāksim piedāvāt arī populārākās citu Latvijas mazo brūžu alus garšas, tā atbalstot un popularizējot amata alu Latvijā,” norāda A. Ruņģis.

    100 % SIA “Valmiermuižas alus” un SIA “Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA “Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu “Valmiermuiža» ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt “Valmiermuižas alus” eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % ‒ Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16 % ‒ Vācijas uzņēmumam “Thinkflink GmbH”.

    Papildu informācija:
    Agnese Ruberte, “Valmiermuižas alus» vēstnese
    M.: +371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt
  • Pērnais gads Valmiermuižas alus darītavai bijis ražīgs pašmāju tirgū un ārvalstīs – pērn eksports salīdzinājumā ar 2018. gadu pieaudzis par 18 %. 2019. gadā paveiktais darbs vainagojies ar nule uzsākto eksportu uz Lielbritāniju. Papildus tam šovasar radīts arī jauns zelteru zīmols Igaunijas tirgum.

     

    «Valmiermuižas alus» 2019. gada apgrozījums audzis par 5,8 %, sasniedzot 5,7 miljonus eiro. Pērn alus izbrūvēts par 2,4 % litru vairāk nekā 2018. gadā un eksports pieaudzis par 18 %. Ņemot vērā alus darītavas ieguldījumus attīstībā un jaunu alus garšu radīšanā, aizvadītais gads noslēgts ar nelielu peļņu – 3521 eiro. Pagājušajā gadā kopējie iemaksātie nodokļi valsts budžetā ir 1 763 000 eiro, ierindojot «Valmiermuižas alu» Vidzemes TOP20 lielāko nodokļu maksātāju sarakstā.

     

    Turpmāk alus cienītāji varēs iegādāties un nobaudīt «Valmiermuižas» alus garšas bāros un veikalos Londonā, kā arī vēl 40 Anglijas un 3 Skotijas pilsētās. Šobrīd «Valmiermuižas» alus ir pieejams arī Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Plānots, ka šogad eksports kopumā veidos ap pusmiljonu eiro no «Valmiermuižas alus» apgrozījuma.

     

    “Valmiermuižas alus» saimnieks Aigars Ruņģis: «Pērn «Valmiermuižas alus» atzīmēja desmitgadi, un tas mūsu saimei bija ļoti darbīgs gads. Esam Valmiermuižā atklājuši alus darbnīcu, kur radām jaunas īpašas alus garšas, arī alus baudītāju iecienītos «Kokmuižas» eilus. Tāpat ieguldījām notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības un iesala dzirnavu uzlabošanā, kā arī kvalitātes, analīzes kontroles iekārtās. 2019. gadā daudz pūļu pielikts, lai attīstītu eksportu, kas mums šogad ir devis iespēju piedāvāt «Valmiermuižas» alu Lielbritānijā mītošajiem latviešiem un britiem, kuru interese par Latvijas alus garšām ir liela. Mēneša laikā esam piegādājuši atkārtotu pasūtījumu. Tā kā «Valmiermuižas alus» ir maza alus darītava, nesaņemsim subsīdijas eksporta attīstībai, jo tās pieejamas tikai lielajiem ražotājiem, bet eksportu audzēsim lēnām pašu spēkiem un iesim soli pa solim, lai nestu Latvijas amatu alus garšas pasaulē.»

     

    Šogad jūnijā «Valmiermuižas alus» sasniedzis pārdošanas rekordu, apgrozījumam sasniedzot 1 028 259 eiro, kas ir par 21 % vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. Arī jūlijā pārdošanas rādītāji būs krietni lielāki nekā pērn, jo darbu atsākuši 90 % restorānu un bāru, kas piedāvā «Valmiermuižas» alu, atjaunotas arī alus piegādes «Tallink» un lidostas «Rīga» veikaliem.

     

    «Līdz ar ārkārtas situācijas atcelšanu «Valmiermuižas alus» strādā ar pilnu jaudu un alus darītavā esam saglabājuši visas darbavietas. Esam aizvadījuši līdz šim darbīgākos Jāņus, jo latvieši bija noilgojušies pēc alus baudīšanas savējo lokā. Tā kā esam atklājuši tirgotavu arī internetā, daudzi ir izmantojuši alus piegādi Latvijā, Lietuvā, Igaunijā – gan pie mums, gan kaimiņu valstīs alus baudītāji un kolekcionāri novērtē iespēju saņemt iecienītās alus garšas pie pašām namdurvīm. Nemainīgi augoša ir latviešu interese par jaunām alus garšām. Šī gada pirmajā pusgadā ir dubultojies «Kokmuižas» eilu pārdošanas apjoms, galvenokārt pateicoties jaunajām bezalkoholiskajām eilu garšām,» stāsta A. Ruņģis.

     

    Krīzes laiks pavēris arī sadarbības iespējas ar pašmāju ražotājiem un zemniekiem, lai taptu jaunas mūsu reģionam raksturīgas garšas. Šovasar, ieguldot 5000 eiro, «Valmiermuižas alus» radījis jaunu zelteru zīmolu «Naabri» («Kaimiņi») Igaunijai. Zelteri tiek gatavoti no Latvijas cidonijām un rabarberiem, tā piedāvājot kaimiņiem iepazīt Latvijas garšas. «Naabri» zelterus šobrīd iepērk jau piecas kafejnīcas un bāri Tallinā. «Mums ir paveicies ar tādiem kaimiņiem kā igauņi. Mūsu pārliecība ir, ka ar kaimiņiem ir jādraudzējas un jāsadarbojas, tāpēc «Valmiermuižas alus» gadu gaitā ir attīstījis eksportu uz Igauniju. Stiprinot draudzību, esam radījuši jauno «Naabri» zīmolu, kas caur garšām un stāstiem par nacionālajām īpatnībām vēl vairāk satuvinās latviešus un igauņus,» uzsver A. Ruņģis.

     

    100 % SIA «Valmiermuižas alus» un SIA «Valmiermuižas pils» kapitāldaļu pieder SIA «Valmiermuižas ieguldījumu fonds», kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu «Valmiermuiža» ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt «Valmiermuižas alus» eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % ‒ Austrijas ieguldījumu fondam «Industrieliegenschaftenverwaltung AG» (ILAG) un 16 % ‒ Vācijas uzņēmumam «Thinkflink GmbH».

     

    Papildu informācija:

    Agnese Ruberte,  «Valmiermuižas alus» vēstnese

    M.: +371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

     

    Aizvērt
  • Čakli strādājot pie jaunām garšām, Valmiermuižas alus darītava 2019. gadā palielinājusi apgrozījumu par 6,2 %, sasniedzot 5,7 miljonus eiro (2018. gadā – 5,36 miljoni eiro). Tāpat pērn par 2 % audzis arī “Valmiermuižas alus” pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru. Īpaša izaugsme – gandrīz par piekto daļu jeb 18 % – piedzīvota eksporta tirgos. Savukārt pārdošanas apjomu pieauguma līderis ir “Kokmuižas” eili, kuru pārdošanas apjomu izdevies dubultot.  

     

    “Valmiermuižas alus” misija desmit gadus nemainīgi ir atgriezt alu uz svētku galda, piedāvājot arvien bagātīgākas alus garšas, un izkopt alus baudīšanas kultūru Latvijā. Tā kā alus darītavas maksimālā jauda sasniegta jau 2018. gadā un palielināt alus brūvēšanas jaudu Valmiermuižā nav plānots, aizvadīto gadu Valmiermuižas alus darītava veltījusi jaunu garšu radīšanai.

     

    Saskaņā ar Konkurences padomes datiem šobrīd 41 % no visa Latvijā patērētā alus tiek arī ražots Latvijā, bet 59 % – importēti no citām valstīm. “Lepojos, ka Valmiermuižas alu brūvēju tikai Latvijā, Valmiermuižā. Kopš pirmās dienas pieprasītākā garša ir klasiskais Valmiermuižas gaišais alus. Aizvien pieprasītāks kļūst mūsu alus 0,33 tilpumā, kas pērn pārdots par 55 % vairāk nekā gadu iepriekš, pavisam 144 000 litru. To galvenokārt izvēlas gados jaunāki pilsētnieki mazām svinībām draugu lokā, kuriem svarīga alus garša un stils, nevis daudzums,” stāsta  Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks. “Paredzu, ka arī turpmāk pieprasījums amata alum mazākā tilpumā tikai pieaugs,” prognozē Aigars Ruņģis.

     

    Tāpat pagājušais gads iezīmējis eksporta izaugsmi par 18 %: Valmiermuižas alus darītava eksportējusi 149 900 litru alus jeb 6,5 % no izbrūvētā alus. Lielākais eksporta tirgus ir Igaunija, kur pērn apjoms audzis par 22 %. Tai seko Īrija, kur Valmiermuižas alu iecienījuši tur dzīvojošie latvieši. Alus regulāri tiek eksportēts arī uz Lietuvu, Somiju, Zviedriju un Dāniju. “Eksportējo Valmiermuižā darītu alu, es varu nest Latvijas vārdu pasaulē, rosinot alus baudītājus apmeklēt Latviju un Valmiermuižu!”, tā A. Ruņģis.

     

    Lai iepazīstinātu alus baudītājus Latvijā ar alus garšu un stilu daudzveidību, “Valmiermuižas alus” šogad plāno ieviest 10 jaunas alus garšas. Tās taps pērn Valmiermuižā atklātajā alus darbnīcā jeb “alus ateljē”, kas izveidota jaunu, īpašu garšu radīšanai, ieguldot pusmiljonu eiro. Tajā vienu alus partiju var brūvēt vien 500 litru apjomā, ļaujot eksperimentēt un radīt jaunas alus garšas. Alus darbnīca bijusi pagājušo gadu lielākā investīcija un simboliska saimnieka dāvana Valmiermuižas alus darītavai 10 gadu jubilejā. Līdz šim tajā tapis “Valmiermuižas Baltijas Porteris“ un pieci dažādi “Kokmuižas” eili.

     

    “Šogad amata alus modē būs pilzenieši un bezalkoholiskais alus. Lai arī pilzenieši ir pasaulē populārākais alus stils, amata alus darītājiem tie šogad kļuvuši par modes kliedzienu, tos interpretējot mūsdienīgā veidolā. Valmiermuižas alus darbnīcā radīsim pilzenieša garšu. Šogad piedāvāsim vērtējumam vairākas pilzenieša proves, lai kopā ar alus baudītājiem izslīpētu tā garšu,” atklāj “Valmiermuižas alus” saimnieks.

     

    Tāpat šogad plānots turpināt alus darbnīcā Valmiermuižā radīt jaunas “Kokmuižas” eilu garšas. Janvārī tiek ieviests pirmais Latvijas mazajā alus darītavā brūvētais bezalkoholiskais IPA un bezalkoholiskais kviešu eils ar Latvijas avenēm. “Arī bezalkoholiskam alum ir jāgaršo pēc alus, lai to izvēlētos alus baudītāji,” uzsver Aigars Ruņģis. “Šogad alus darbnīcā radīsim dažādu pasaules stilu alus interpretācijas ar “Kokmuižas” zīmolu – beļģu gaišos un tumšos eilus, auzu stautus, rudzu porteri un citus, jo alus garšu pasaule ir tikpat plaša kā vīnu pasaule, ar kuru vēlamies iepazīstināt alus baudītājus Latvijā, lai bagātinātu alus baudīšanas kultūru,” rezumē Aigars Ruņģis.

     

    100 % SIA “Valmiermuižas alus” un SIA “Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA “Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts, lai ilgtermiņā attīstītu amata alus darīšanu Valmiermuižā, popularizētu Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmētu “Valmiermuižas alus” eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % – Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenvervaltungs AG” (ILAG) un 16 % – Vācijas uzņēmumam “Thinkflink GmbH”.

     

    Papildu informācija:

    Agnese Ruberte,  “Valmiermuižas alus” komunikācijas konsultante

    M.:+371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt
  • Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas bezalkoholiskā alus garšas. Tā ir pirmā Latvijā darītā bezalkoholiskā IPA “Celmlauzis”, pirmais Latvijā darītais bezalkoholiskais kviešu alus “Jaunaudze” un bezalkoholiskā APA “Dubultspēle”. Jaunās bezalkoholiskā alus garšas radītas Valmiermuižas alus darbnīcā, ieguldot 30 000 eiro. 

     

    Bezalkoholiskā alus popularitāte Latvijā strauji aug. Pašlaik Latvijā pircējiem pieejamas vairāk nekā divdesmit dažādas bezalkoholiskā alus garšas. Tomēr Latvijā pieprasītākās bezalkoholiskā alus garšas ir importētas. Tādēļ “Valmiermuižas alus” gada laikā radījis trīs dažādus bezalkoholiskos eilus, ieguldot 30 000 eiro, lai piedāvātu Latvijā brūvētu alternatīvu importētam bezalkoholiskam alum.

     

    “Vairāk nekā puse visa Latvijā pārdotā alus ir importēts. Latvijas ekonomikai ir svarīgi, lai vairāk alus tiktu brūvēts Latvijā, dodot darbu Latvijas iedzīvotājiem. Sevišķi aktuāli tas kļuvis tagad, krīzes laikā, kad aktīvi jādomā par jaunu darba vietu radīšanu Latvijā. Tādēļ vēlamies attīstīt bezalkoholiskā alus brūvēšanu Latvijā. Alus baudītāju gaume un līdz ar to alus tirgus mainās visā pasaulē, bezalkoholiskais alus kļūst aizvien pieprasītāks un paver jaunas iespējas mazajām amata alus darītavām, jo arī bezalkoholiskam alum jāgaršo izteiksmīgi!” uzsver Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

     

    Jaunie bezalkoholiskie eili tapuši Valmiermuižas alus darbnīcā – mikro alus darītavā, kas pērn atklāta Valmiermuižas alus darītavā jaunu garšu radīšanai un īpašu garšu brūvēšanai mazos apjomos. Visas trīs jaunās bezalkoholiskā alus garšas tiek piedāvātas ar zīmolu “Kokmuiža”, ar kuru pazīstami jau seši mūsdienīgi eili, veicinot alus baudīšanas kultūru Latvijā. “Kokmuižas Celmlauzis” ir pirmā Latvijā radītā bezalkoholiskā IPA (Indian Pale Ale) rūgto garšu cienītājiem, kas bagātīgi apiņota ar Amerikas apiņiem.  “Kokmuižas Jaunaudze” ir pirmais Latvijā radītais bezalkoholiskais kviešu alus, kas brūvēts ar Latvijas avenēm. Savukārt “Kokmuižas Dubultspēle” ir pirmā Latvijas mazā brūža radītā bezalkoholiskā APA (American Pale Ale) ar diviem amatu alus brūžu iemīļotākajiem Amerikas apiņiem: Citra un Amarillo.

     

    100 % SIA “Valmiermuižas alus” un SIA “Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA “Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts, lai ilgtermiņā attīstītu zīmolu “Valmiermuiža”, popularizētu Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmētu “Valmiermuižas alus” eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % – Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenvervaltungs AG” (ILAG) un 16 % – Vācijas uzņēmumam “Thinkflink GmbH”.

     

    Papildu informācija:

    Agnese Ruberte, “Valmiermuižas alus” komunikācijas konsultante

    M.:+371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt