Preses ziņas

  • 2019
  • 2018
  • 2017
  • 2016
  • 2015
  • 2014
  • 2013
  • 2012
  • 2011
  • 2010
  • 2009
  • Sestdien, 15. jūnija vakarā, Valmiermuižas parkā etnofestivālā SVIESTS 2019 īpašā noformējumā izskanēs Uģa Prauliņa tautas mūzikas cikls „Pagānu gadagrāmata”, kuru izpildīs RTU vīru koris GAUDEAMUS un „Pagānu gadagrāmatas” etno roka grupa. Savukārt pirmo reizi „Pagānu gadagrāmatas” uzvedumam īpašu videomākslas noformējumu veido viena no izcilākajām personībām Latvijas laikmetīgajā mākslā, māksliniece Katrīna Neiburga kopā ar vīdžeju Zani Zelmeni, un to vienīgo reizi būs iespējams noskatīties festivāla laikā.

     Unikālais komponista Uģa Prauliņa tautas mūzikas cikls „Pagānu gadagrāmata” radīts un ieskaņots jau 1998. gadā, taču savu „dzīvo” pirmatskaņojumu aranžējumā vīru korim, solistēm un instrumentālai grupai piedzīvoja vien 2015. gada pavasarī. Kopš tā laika uzvedums vairākas reizes bijis skatāms Rīgā, Liepājā un citviet Latvijā, kā arī Melburnā, Austrālijā. „Pagānu gadagrāmata” ir suģestējošs tautas mūzikas un tās atspulga mūsdienās sakausējums, vienota un aizraujoša svīta nosacītās 5 daļās –  „Atkusnis”, „Pavasaris”, „Vasara”, „Rudens” un „Ziema”, atspoguļojot gada laiku ritu.

    „Tās ir gadalaiku nomaiņas ārpus pilsētas – tur, kur mēs parasti vairs neesam – pie upes, kas tek dienu un nakti, pie jūras, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no mums, pļavās, kuras zied savvaļā ar saviem putniem, un mežos, kuros slēpjas zvēri. Šīs dziesmas ir domātas pilsētas cilvēka iekšējam „Es” kā vesela gada retrospekcija – tur, kur parasti mēs neesam,” par ciklu saka komponists Uģis Prauliņš.

    Katrīnu Neiburgu sadarbībai uzrunājis Kultūras menedžmenta centrs „Lauska” pēc tam, kad centra darbinieki redzējuši viņas videodarbu „Mazsālīti garie gurķi”, kuru šobrīd iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs savai laikmetīgās mākslas kolekcijai. Tas bija stāsts par mūsdienu cilvēka neveiklību dabā un vienlaikus vēlmi saplūst ar dabu, savukārt „Pagānu gadagrāmatas” video ir vairāk vērsts uz kādas sajūtas, domas metaforu, skaidro māksliniece.

    „Asociāciju plūsma, kas ierobežota gadalaiku cikliskumā. Dabas ritums un cikliskums. Dzīvnieku dzīve, sajaukusies ar cilvēku dzīvi. Ceļojums cauri gadalaikiem. Video veidoju kopā ar Zani Zelmeni – ļoti talantīgu jaunu videomākslinieci. Tas ir mūsu kopdarbs. Tie ir video, kas krājušies gadu laikā – gan man, gan Zanei, un šobrīd atraduši īsto vietu un laiku. Viena no video sadaļām būs dīvainas izdarības – jaunie 21. gadsimta cilvēka rituāli, satiekoties ar dabu. Poētisks, nedaudz humoristisks video,” stāsta māksliniece Katrīna Neiburga.

     Biļetes uz SVIESTA vakara daļu pieejamas pasākumu platformā kurpes.lv (https://kurpes.lv/pasakums/etnofestivals-sviests-2019) un tirgotavā līdzās Valmiermuižas alus darītavai.

    Plašāk par pasākuma programmu: http://etnosviests.lv/.

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”.

    Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „ZAAO”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr.: 27337798.

    Aizvērt
  • Jau tikai nedaudz vairāk kā pēc nedēļas – sestdien, 15. jūnijā – Valmiermuižā brangās etnoskaņās ieskandināsim vasaras saulgriežus etnofestivālā SVIESTS!

    Pēc izpārdotiem koncertiem Londonā un pirms kāpšanas uz vienas no Eiropas festivālu populārākajām skatuvēm Roskildē, Valmiermuižā dārdinās īru roka ķeceri LANKUM! No Dublinas nākušajai četrotnei piemīt alķīmiska spēja savienot tradicionālu folku ar mūsdienīgiem strāvojumiem, lai kaldinātu mūziku, kura ir mistiska un transcendentāla. LANKUM izmanto dažādas ietekmes un stāstus, lai veidotu ļoti retu parādību – dziesmugrāmatu iedvesmojoties no cilvēkiem, par cilvēkiem. Cēlušies no gadiem ilgas dalības Dublinas folka un eksperimentālajās kopienās, grupas radošā darbība iedveš jaunu elpu senajos rituālos, savienojoties ar urbāna panka intensitāti un ikreiz balstoties bezgalīgajā īru dūdu skanējumā. Individuālas personības, kuras apvieno bandas mentalitāte, kuras vokālās harmonijas, instrumentālā saspēle un dramatiskā stāstniecība liek uzmanīgi ieklausīties un atdzīvina patieso garu. LANKUM parāda, ka folkmūzika var būt nikna, progresīva un ir vitāls spēks arī mūsdienās.

    Jūnijā pirmo reizi Latvijā viesosies arī WIPIDOUP no Francijas. Grupu dibinājis bretoņu dziedātājs un mūziķis Gildas Le Buhe 2007. gadā. Starplaikā WIPIDOUP ir kļuvis par bretoņu mūzikas atskaites punktu gan dancotājiem, gan citiem tradicionālās mūzikas cienītājiem. WIPIDOUP četrotne spēlēs arī varenus franču dančus! Apvienības mērķis ir atrast īpašu transa stāvokli, bezgalīgi variējot katras kompozīcijas tēmu. Grupa piedāvā izcilu tradicionālu mūziku ar mūsdienu pieskaņu.

    Etnofestivālā SVIESTS priecēs arī pasaulē atzīti pašmāju mākslinieki – radošais muzikālais duets ZeMe, starptautiski atzītākā mūsu zemes „world music” grupa Iļģi, RTU vīru koris „Gaudeamus” ar svītu „Pagānu gadagrāmata”. Etnofestivāla SVIESTS kulminācija ir uguns skulptūras iedegšana!

    Festivāla dienas daļā ieeja ir bez maksas, bet biļetes uz SVIESTA vakara daļu pieejamas pasākumu platformā fienta.com. Iepriekšpārdošanā biļetes vēl var pagūt iegādāt par 8 EUR, pasākuma dienā – 10 EUR. Plašāk par pasākuma programmu etnosviests.lv.

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”.
    Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „Ramirent” „ZAAO”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr.: 27337798.

    Aizvērt
  • Latvijas amatu alus darītava „Valmiermuižas alus” ieguldīs trīs miljonus eiro, lai atjaunotu leģendāro Kokmuižas alus darītavu Kocēnos. Tajā no 2020. gada pavasara tiks darīti Kokmuižas eili, lai Latvijas alus baudītājus iepazīstinātu ar pasaules alus stilu un garšu daudzveidību.

    Kokmuižas alus darītava atradīsies restaurētā muižas laidara ēkā pašā Kocēnu centrā, blakus Kokmuižas pilij. Plānots, ka atjaunotajā brūzī gada laikā taps ap 1,5 miljoniem litru alus.

    „Jau desmit gadus esmu sapņojis, ka reiz Kokmuižā varētu atdzimt leģendārais alus brūzis. Šobrīd sapnis ir kļuvis par plānu, jo uzsākam darbu pie brūža atjaunošanas, lai leģendāro Kokmuižas alu pēc 70 gadiem atkal brūvētu Kocēnos,” stāsta Aigars Ruņģis, „Valmiermuižas alus” saimnieks, kuru pirms pāris gadiem, pētot Valmieras apkaimes alus vēsturi, tik ļoti iedvesmojis Kokmuižas alus darītavas senais veiksmes stāsts, ka viņš apņēmies reiz daudzinātajam alum atdot seno godu.

    Šobrīd ir izsludināts iepirkums par alus brūvēšanas iekārtu un aprīkojuma iegādi. Projekts tiks īstenots ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu, ieguldot arī īpašnieka investīcijas un banku aizdevumu.

    Kokmuižas eili pašreiz nelielā daudzumā tiek brūvēti Valmiermuižas alus darītavā un ir nopērkami lielveikalos Latvijā, bet jau pēc gada to brūvēšana notiks Kokmuižā. Līdz Pirmajam pasaules karam tur atradās lielākais brūzis ārpus Rīgas, kur tika brūvēti Eiropā iecienītāko veidu ali, kas tika eksportēti uz Krieviju līdz pat Vladivostokai. Kokmuižas alus godalgots ar zelta medaļu gan 1901. gadā Rīgas 700. jubilejas izstādē, gan 1905. gadā izstādē Parīzē. Pēc Otrā pasaules kara brūzis darbību pārtrauca. Tā bagātīgā vēsture aprakstīta pērn klajā laistajā Jāņa Kalnača grāmatā par leģendāro alus darītavu.

    „Alus darītava Valmiermuižā brūvēšanas apjomu nepalielinās un turpinās slīpēt savu izcilību garšā bagātu lāgera alu brūvēšanā svētku galdam, kas desmit gados ieguvuši alus baudītāju atzinību Latvijā un citās valstīs. Kokmuižas alus brūzis radīs un brūvēs eilus, lai Latvijas alus baudītājus izglītotu un iepazīstinātu ar alus stilu un garšu daudzveidību, jo alus garšu un stāstu pasaule ir tikpat aizraujoša un plaša kā vīna pasaule,” norāda A. Ruņģis.

    Kokmuižas alus darītavas darbības atjaunošana bagātinās latviešu amata alus darīšanas tradīcijas – arī Kokmuižas alus, tāpat kā Valmiermuižas alus, taps tikai Latvijā.

    100% SIA „Valmiermuižas alus” un SIA „Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku brūvēt amata alu Valmiermuižā, lai tas atgrieztos uz svētku galda, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt „Valmiermuižas alus” eksportu. Savukārt Kokmuižas brūža sūtība būs iepazīstināt Latvijas alus baudītājus ar pasaules alus stilu daudzveidību.

    Papildu informācija:
    Agnese Ruberte
    „Valmiermuižas alus” komunikācijas konsultante
    M.: +371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt
  • Ar mūziķa Chris Noah akustisko koncertu pie Valmiermuižas vasarnīcas , 31. maijā, notiks vasaras sasaukšana Vaidavas pludmalē. Koncerts apmeklētājiem bez maksas.

    Vaidavas pludmale ir īpaša vieta Kocēnu novadā, kur ikdienas skrējienā apstājas laiks un tajā brīdī, kad saule ir sava uzdevuma augstumos – pludmalē ir teju neiespējami atrast kādu brīvu vietu. Šī būs jau piektā vasara, kad atpūtniekus te ar prieku sveicinās arī Valmiermuižas vasarnīca un Vaidaveži, piedāvājot gan kvalitatīvu aktīvo atpūtu – supi, laivas, gan veselīgus pašmāju našķus un spirdzinājumus.

    Atkalsatikšanās tiks nosvinēta ar mūziķa Chris Noah uzstāšanos. Gada sākumā mūziķis aizvadīja savu pirmo solo koncertu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un nu ar akustisko koncertu pieskandinās arī Vaidavas pludmali.

    Plānā:

    No plkst. 18.00 DJ atskaņos mūziku saulītei un vasarai par godu.
    Plkst. 19.00 Akcijas „Pavasara vaibsti Kocēnu novadā” apbalvošana.
    Ap plkst. 19.30 Chris Noah akustiskais koncerts.

    Pasākuma laikā līdztekus spirdzinājumiem no „Valmiermuižas alus darītavas” un „Gardu muti” varēs iegādāt arī gardās itāļu picas, kuras tiks uzburtas „Vīnkalni” brīvdabas picērijā. Bet Vaidaveži piedāvās ekskluzīvu iespēju koncertu klausītos no ezera vidus, iebraucot tajā ar supu vai laivu.

    Un kas jo priecīgāk – mūzika un iedvesmojoša kopā sanākšana Valmiermuižas vasarnīcas pavēnī notiks visu vasaru. 27.jūnijā, plkst. 19.30 jūnija svētkus netipiskās atskaņās aicinās sadzirdēt Evija Vēbere, bet jūlijā bērzu birzītē uzstāsies grupa Polifauna. Mūzika pludmalē skanēs arī augustā, ar vismaz diviem dzīvās mūzikas koncertvakariem.

    Ar jūliju starts tiks dots praktiski prātīgajām trešdienām, kas līdz pat augusta beigām katru otro trešdienu aicinās kopā sanākt radošas darītājas. Plānā apgleznot porcelānu, izzīmēt mandalas, izgatavot īpašus aizsardzības kvēpeklīšus un citas šeptes, kas ļaus darot izzināt un radot piepildīt.

    Aicinām sekot līdzi Valmiermuižas vasarnīca Vaidavā Facebook kontam, lai uzzinātu aktuālo informāciju par pasākumiem un aktualitātēm.

    Koncertvakari Vaidavas pludmalē notiek sadarbībā ar Kocēnu novada domi.

    Aizvērt
  • Sasniedzot maksimālo brūvēšanas jaudu un investējot 500 000 eiro attīstībā, Valmiermuižas alus darītava 2018. gadā sasniegusi sekmīgus finanšu rādītājus: uzņēmuma apgrozījums pērn audzis par 17%, bet peļņa, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājusies par vairāk nekā 30% (no 127 564 eiro uz 168 173 eiro). Šogad uzņēmums turpina ieguldīt attīstībā un pilnveido jaunas alus garšas. Turklāt gada pirmajos četros mēnešos alus darītavas apgrozījums sasniedzis jau 1,53 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

    Valmiermuižas darītā alus pārdošanas apjoms pērn palielinājies par 7,7%. Stiprinot sadarbību ar restorāniem un bāriem, lejamā alus apjoms audzis par 15%, bet 5% izbrūvētā alus eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Šveici, Dāniju un Īriju. „Esam sasnieguši brūvēšanas jaudas robežu, tāpēc tagad varam pilnībā nodoties vēl bagātīgāku alus garšu meklējumiem un radīšanai, ar ko pārsteigt pat visprasīgākos amatu alus baudītājus. Lai gan likumdošana neprasa norādīt alus brūvēšanas vietu, Valmiermuižā lepojamies ar to, ka alu brūvējam tikai Latvijā, un uz etiķetēm norādām „Crafted in Latvia”, tādējādi arī popularizējot Latvijā darīto alu pasaulē,” stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

    Pērn lielākā investīcija 300 000 eiro apmērā ieguldīta jaunas priekšattīrīšanas sistēmas izbūvē – izveidota jauna bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas sistēma. „Kaut esam maza alus darītava, mēs ticam ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai, tāpēc rūpes par vidi mums ir pašsaprotamas. Pagājušogad esam ieviesuši ISO 50001 sistēmu un ieguvuši vides ISO sertifikātu. Lai atslogotu apkārtējo vidi, izmantojam daudzkārt izmantojamas stikla pudeles un metāla mucas. Šogad vēlamies samazināt ūdens un elektrības patēriņu, kā arī mazināt siltuma zudumus, ieviest daudzkārt lietojamas plastmasas glāzes brīvdabas pasākumiem un attīstīt bioloģisko bezalkoholisko dzērienu brūvēšanu,” stāsta A. Ruņģis.

    Savukārt 100 000 eiro, piesaistot arī „Lauku atbalsta dienesta” līdzfinansējumu, investēti jaunu iesala dzirnavu iegādē – divu valču iesala dzirnavas nomainītas ar četru valču dzirnavām, lai iesala graudu samaltu vēl vienmērīgāk un iegūtu vēl izteiksmīgāku garšu. A. Ruņģis atzīst, ka pat mazi garšas uzlabojumi prasa lielus ieguldījumus, taču atbilstošas gatavošanas iespējas ļauj meistariem slīpēt savu meistarību un alus kvalitāti. Vēl 100 000 eiro uzņēmums ieguldījis vēl bagātīgāku garšu radīšanā, katru mēnesi radot un pārbaudot jaunas alus garšas, kas ir mazas alus darītavas lielākais spēks.

    „Alus baudīšanas kultūra Latvijā turpina attīstīties, aug interese par amata alus darītavām un to daudzveidīgo alus garšu piedāvājumu. Tāpēc pērn esam sekmīgi attīstījuši Valmiermuižas seno iesalu alu izlasi. Tās pārdošanas apjomi auguši četrkārtīgi, sasniedzot 70 583 litrus. „Valmiermuižas tumšajam dūmalum” pievienojām „Valmiermuižas klona alu”, bet 2018. gada decembrī – prasīgāko alus baudītāju delikatesi „Valmiermuižas Baltijas porteri”. Tuvākajā laikā plānojam attīstīt arī „Kokmuižas eilu” garšas un paplašināt tā pieejamību Latvijā,” nākotnes ieceres ieskicē „Valmiermuižas alus” saimnieks.

    Bezalkoholisko dzērienu tirdzniecība 2018. gadā piedzīvojusi 23% pieaugumu. Vispieprasītākie bijuši bezalkoholiskie dzērieni „Gardu muti”, kas pērn pārdoti par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Augošs pieprasījums pēc Valmiermuižas zelteriem bijis gan lielveikalos, gan restorānos, jo cilvēki aizvien biežāk tīras Latvijas garšas meklējumos izvēlas no vietējiem augļiem un ogām gatavotus bezalkoholiskos dzērienus.

    100% SIA „Valmiermuižas alus” un SIA „Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu „Valmiermuiža” ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt „Valmiermuižas alus” eksportu. 60% fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24% Austrijas ieguldījumu fondam „Industrieliegenschaftenvervaltungs AG” (ILAG) un 16% Vācijas uzņēmumam „Thinkflink GmbH”.

    Papildu informācija:
    Agnese Ruberte, „Valmiermuižas alus” komunikācijas konsultante
    M.:+371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt
  • Etnofestivāls SVIESTS 15. jūnijā Valmiermuižas parkā pulcēs latviešu māksliniekus, kuri atzinību guvuši kā pašu mājās, tā pasaulē.

    Nule kā savu pirmo albumu „Visuma vizošā tumsa” prezentējis radošais muzikālais duets ZeMe, kurā apvienojusies kokles karaliene Laima Jansone un DJ galdu un elektronikas meistars DJ Monsta. Pirms apvienības izsludinātā koncerta septembrī, duets, kuru dziļi iedvesmojusi zemes mitoloģija, kāps arī uz etnofestivāla SVIESTS 2019 skatuves. ZeMe dziesmu melodijas ceļas no latviešu tradīcijās sakņotās mūzikas kombinācijā ar jaunākajām mūsdienu tehnoloģijām un brīvās improvizācijas un dzīvas lūpošanas saspēles. Šī dueta īpašā skaņa rodas, kokles meditatīvajām skaņām saspēlējoties ar ekspresīvo skrečošanu. Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka kokle ir tradicionāls latviešu stīgu instruments, kura 2000 gadus garā vēsture vēl arvien tiek izzināta. Laima spēlē 19. gadsimta kokles atdarinājumu.

    15. jūnijā Valmiermuižā uz etnofestivāla SVIESTS skatuves kāps arī starptautiski atzītākā „world music” grupa, Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji un līderi – Iļģi. Viņu mūzikā valdošais noskaņu spektrs variē no suģestējoša miera, kas dod spēku likt bēdu zem akmeņa, līdz nevaldāmā dzīvespriekā dzirkstošai vitalitātei: viena rada, uztur otru, tās ir divas viena otrai neatšķeļamas puses, bez kurām nevar pastāvēt veselums – dzīve, kuras mūžseno kārtību apliecina Iļģu skaņu māksla. Izmantojot tautasdziesmu kā iedvesmas avotu, Iļģi ne tikai nav vairījušies no mūsdienīgu muzikālu tēmu un instrumentu izmantojuma, bet arī ir kuplinājuši skanējumu ar citu tautu folkloras elementiem. Agrāko gadu veikumā mūziķi pauduši pārliecību, ka latviskas dzīves skaņā ne ķeltu, ne slāvu akcents nav neiederīgs, bet to tikai bagātina.

    Īpaši etnofestivālam SVIESTS 2019 videomāksliniece Katrīna Neiburga veidos videomākslu ciklam „Pagānu gadagrāmata”, kuru vienīgo reizi būs iespēja noskatīties festivāla laikā – 15. jūnijā Valmiermuižas parkā!

    „Pagānu gadagrāmata” ir suģestējošs tautas mūzikas un tās atspulga mūsdienās sakausējums, vienota un aizraujoša svīta. Cikls veidots nosacītās 5 daļās – „Atkusnis”, „Pavasaris”, „Vasara”, „Rudens” un „Ziema”, kurās RTU vīru kora „Gaudeamus” un solistu atskaņotās dziesmas saistītas ar konkrētu gada laiku ritu. “Tās ir gadalaiku nomaiņas ārpus pilsētas – tur, kur mēs parasti vairs neesam – pie upes, kas tek dienu un nakti, pie jūras, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no mums, pļavās, kuras zied savvaļā ar saviem putniem un mežos, kuros slēpjas zvēri. Šīs dziesmas ir domātas pilsētas cilvēka iekšējam „es” kā vesela gada retrospekcija – tur, kur parasti mēs neesam,” teic pats cikla komponists Uģis Prauliņš.

    Festivāla dienas daļā – amatnieku un mājražotāju tirdziņš, seno amata prasmju meistarnīcas, tautas muzikantu un deju koncerts. Festivāla dienas daļā ieeja ir bez maksas, bet biļetes uz etnofestivāla SVIESTS vakara daļu pieejamas pasākumu platformā kurpes.lv un tirgotavā līdzās Valmiermuižas alus darītavai.

    Plašāk par pasākuma programmu: http://etnosviests.lv/.

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”.

    Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „Ramirent”, „Valmieras Namsaimnieks”, „ZAAO”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr.: 27337798.

    Aizvērt
  • Vasaras saulgrieži visos laikos ir bijuši lielākie gadskārtu svētki, ko arī Valmiermuižā jau devīto gadu atzīmēsim. Lielākais gada notikums mūspusē ir etnofestivāls „SVIESTS”, kurā 15. jūnijā Valmiermuižas parkā izzināsim laika ritējumu.

    Šogad kulsim pa diviem lāgiem – kā dienā, tā vakarā. Dienas kulšanā iecerētas gadskārtu svinības un mājražotāju tirdziņš „Gardu muti. Aicinām amatniekus un mājražotājus laikus pieteikt dalību tirdziņā, kas Valmiermuižas parkā risināsies no plkst. 11.00 līdz 16.00. Spēkpilna rudzu maize, brangi kūpinājumi, dažādu veidu sieri, svaigs medus – atrādi savu Latvijas garšu! Tirdziņu apmeklētāji augstu vērtē arī rokām darinātu apģērbu, rotas, skaistumlietas un citus amatnieku darinājumus. Pieteikt dalību tirdziņā var līdz 10. jūnijam, aizpildot pieteikuma lapu internetā.

    Dienas kulšanā priecēs tautas muzikantu koncerts, kurā Valmiermuižas parku pieskandinās Valmieras kultūras centra kuplā „Etno kokļu kopa”, folkloras deju kopa „Dandari”, Rožupes kultūras nama folkloras kopa „Rūžupis veiri”, kā arī priecēs Burtnieku novada jauniešu tautas deju kolektīvs „Sadancis” ar draugiem. Vasaras saulgriežu svinībās esam izzinājuši tradīcijas, un šogad amata prasmju meistarnīcu tēmu paplašināsim ar „laika ritējuma” izpēti, ļaujot iedziļināties mūsu vēsturē, ikdienas darbos un amata prasmēs, kas bija cieši saistītas ar nu jau ļoti aktuālo tēmu par ilgtspējīgu un zaļu dzīvesveidu.

    Īpaši vasaras saulgriežu laikā, kad ikviens meklē jāņuzāles, pin vainagus un rotā mājas, svarīgi zināt, kas tad īsti atrodams pļavās. Pieredzējusī zāļu sieva Līga Eglīte dalīsies zināšanās par dažādu augu pielietojumu un efektivitāti, lai dabas veltes varam izmantot pilnvērtīgi. Keramikas darbnīcā varēs izzināt gan māla apstrādes tehnikas cauri laikiem, gan izmēģināt roku māla trauku lipināšanā. Podnieki Baiba un Einārs Dumpji darbnīcā ļaus izzināt keramikas un podniecības attīstību laika gaitā – rādot dažādus jau izveidotus paraugus un stāstot par to atšķirībām. Savukārt rotu darbnīcā varēs izzināt, kādi gadskārtu raksti bijuši rotās senatnē. Te darbosies Jakubovsku ģimenes saime. Darbnīcā katram būs iespēja pārbaudīt spēkus rotu kalšanas prasmē un paša rokām izgatavot savu personīgo bronzas aproci vai gredzenu. Aproces, gredzeni, kaklarotas, auskari, saktas, piekariņi, ķēdes un daudz kas cits meistariem pa spēkam. Protams, neizpaliks siera siešana un sviesta kulšana, kuļot pienu un krējumu, līdz nevajadzīgais tiek atdalīts, atstājot tikai pašu vērtīgāko! Valmiermuižas parkā viesosies arī Valmiermuižas staļļa saime – būs iespēja gan iepazīties ar zirgiem, gan doties izjādē!

    Festivāla dienas daļā ieeja ir bez maksas, bet biļetes uz SVIESTA vakara daļu pieejamas pasākumu platformā kurpes.lv un tirgotavā līdzās Valmiermuižas alus darītavai. Plašāk par pasākuma programmu etnosviests.lv.

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „Ramirent” „ZAAO”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Iespējams, ka daudzsološos „Sudden Lights” jau esat dzirdējuši festivālos „Laba Daba”, „SummerSound” un „Bauska TASTE”, taču šoreiz viņi ciemosies Valmiermuižas teātra kafejnīcā. Pagājušajā gadā „Sudden Lights” bija īpašie viesi „Prāta Vētras” „Skārda bungu tūrē”. Apmeklētākais koncerts „prātnieku” pastāvēšanas vēsturē, kurā dalību ņēma arī „Sudden Lights”, bija tūres noslēdzošais koncerts Mežaparka estrādē. 17. maijā plkst. 21.00 grupai būs iespēja atkal kāpt uz Mežaparka estrādes dēļiem, kas Valmiermuižas teātra kafejnīcā pārtapuši mainīgajā saimes galdā.

    Grupa „Sudden Lights” jau sevi pierādījusi uz dažādām gan mazākām, gan lielākām skatuvēm. Tā dibināta 2012. gadā, kad Andrejs Reinis Zitmanis un Mārtiņš Matīss Zemītis kopā mācījās mūzikas skolā. Grupas tagadējais sastāvs izveidojās tikai 2014. gadā, kad tai pievienojās Andreja brālis Kārlis Matīss Zitmanis un Kārlis Vārtiņš.

    Par savu pirmo lielo sasniegumu puiši uzskata uzvaru mūzikas konkursā „Pirmā plate” 2015. gadā, pēc kura drīz tika izdots „Sudden Lights” pirmais singls „Tik savādi”. Nākamais singls „Priekšpilsētas valsis” kļuva par pirmo dziesmu, kas nonāca radio rotācijās un kurai tika izdots arī video klips.

    2017. gada septembrī tika izdots grupas debijas albums „Priekšpilsētas”, kas tika nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai „Zelta mikrofons” kategorijā „Labākā debija”. 2018. gada janvārī „Sudden Lights” piedalījās LTV šovā „Supernova” ar dziesmu „Just Fine”, iekļūstot finālā un izcīnot 2. vietu. Neizpalika arī radošais darbs studijā – kopā ar mūziķi un producentu Jāni Aišpuru tika ierakstīts jauns singls „Negribu piezemēties”, kas nonāca arī radio rotācijās un LR2 „Muzikālajā Bankā”.

    Biļetes uz koncertu Valmiermuižas teātra kafejnīcā var iegādāt iepriekš internetā, „Biļešu Paradīzes” un Valmieras drāmas teātra kasē, kā arī Valmiermuižas teātra kafejnīcā. Biļetes cena: 8 EUR.

    Uz tikšanos 17. maijā plkst. 21.00 Valmiermuižas teātra kafejnīcā (Lāčplēša iela 4, Valmiera).

    Plašākai informācijai: teatrakafejnica@valmiermuiza.lv, +371 25740886.

    Aizvērt
  • Par godu Ūsiņam, kurš tur rūpi par zirgiem un ļaudīm vasarā, Valmiermuižas staļļa saime 5. maijā no plkst. 11.00 līdz 15.00 aicina uz Ūsiņdienas svinībām „Zirgi arī smejas” akcijas „Atvērtās dienas laukos” ietvaros.

    Būs iespēja viesoties Valmiermuižas stallī, iepazīt staļļa saimi ekskursijās un drosmīgākie varēs doties arī izjādēs! Stallī šajā dienā būs iespēja iepazīties ne vien ar zirgiem, bet arī citiem dzīvnieciņiem – trušiem, vistām, kazām, teliņiem un pīlītēm. Ūsiņdienas svinības garām nelaidīs bērnu iemīļotā ponijmeitene Zita. Tāpat varēs vērot zirga apkalšanu un zirgu portretu izstādi.

    Zirglietu andelē vienuviet satiekas tie, kam ir ko tirgot, un tie, kas vēlas kaut ko atdot vai pārdot. Kā lieli, tā mazi jātnieki un zirgu mīļi aicināti tirgot un iegādāties gan lietotas, gan jaunas zirglietas un jātnieku apģērbu. Tāpat arī zirgu kopšanas līdzekļus, barību, kārumus, suvenīrus u.c.

    Lai godinātu dainās visvairāk apdziedāto zirgu gādnieku Ūsiņu, neizpaliks arī dziesmas, rotaļas un rumulēšanās! Talkā nāks folkloras deju kopa „Dandari”, kas izmantojot dejotāju un mūziķu pieredzi, saglabā un kopj latviešu horeogrāfisko folkloru.

    Ūsiņdienas svinības „Zirgi arī smejas!” tiek rīkotas akcijas „Atvērtās dienas laukos” ietvaros. Viens no tās mērķiem ir ieinteresēt lielu un mazu pilsētu iedzīvotājus doties prom no pilsētas, lai iepazītu lauku dzīvi, izbaudītu aktivitātes un sajūtas, ko var piedzīvot laukos.

    Plašāka pasākuma programma – www.valmiermuiza.lv/svinibu-kalendars/

    Dalība pasākumā bez maksas.

    Pasākumu rīko biedrība „Valmiermuižas jātnieku skola” un Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmiermuižas alus darītava un Burtnieku novada pašvaldība.

    Plašākai informācijai: +371 26562703, izjades@valmiermuiza.lv

    Aizvērt
  • Jaunizveidotajā kultūrvietā Valmieras drāmas teātrī – Valmiermuižas teātra kafejnīcā – viesosies latviešu režisori ar saviem jaunākajiem kino darbiem. Kultūras gardēžiem iespēja tikties animācijas filmiņas „Saule brauca debesīs” režisori Rozi Stiebru, pilnmetrāžas filmas „7 miljardi gadu pirms pasaules gala” režisoru Jāni Ābeli un filmas „Blakus” radošo komandu. Protams, arī vērot pašus kinodarbus!

    Svētdien, 28. aprīlī, plkst. 10.00 aicinām uz jau otro bērnu rītu Valmiermuižas teātra kafejnīcā. Iztaujājuši „Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” režisoru Edmundu Jansonu, šoreiz skatīsimies animācijas filmu „Saule brauca debesīs” un tiksimies ar režisori Rozi Stiebru. Latvijas animācijas filmu klasiķes Rozes Stiebras vizuāla poēma par Latviju kā Saules meitu, kura piedzimst tumsā, tiek nozagta, bet vēlāk atbrīvota, lai uzplauktu kā skaists zieds mūžībā. Dalība pasākumā 2 EUR no personas vai 5 EUR ģimenei.

    Savukārt maijā Valmiermuižas teātra kafejnīca aicina uz diviem kinoseansiem – 2. maijā plkst. 20.00 būs iespēja vērot Alises Zariņas pilnmetrāžas filmu „Blakus”. Tas ir stāsts par Luīzi un Kasparu, kuri nejauši satiekas braucienā uz Jāņiem. Viņa bēg no kaitinošiem kaimiņiem un vispārējas bezjēdzības sajūtas, viņš – no brūkošas laulības. Abi ir jauni, talantīgi un apjukuši, abi sapņo kļūt par māksliniekiem un abi nezina, ko iesākt ar savu dzīvi. Varbūt tāpēc viņu kopīgais izbrauciens pārvēršas par savādu, brīžiem komisku un brīžiem sarežģītu ceļojumu cauri attiecībām trīs gadu garumā.

    16. maijā plkst. 21.00 vērosim Jāņa Ābeles pilnmetrāžas filmu „7 miljardi gadu pirms pasaules gala”, kas pārstāv Latvijas kinematogrāfā ne pārāk bieži sastopamo melodrāmas – jeb kā to dēvē pats režisors – mīlas drāmas žanru, kurš arvien ir vilinošs daudziem kino skatītājiem. Dalība katrā pasākumā – 3 EUR.

    Valmiermuižas teātra kafejnīca ir jauna kultūrvieta Valmierā. Tā ir jauna telpa ne vien mūsdienu Latvijas garšu baudīšanai, bet arī dažādām mūsdienu Latvijas laikmetīgās mākslas izpausmēm. Valmiermuižas teātra kafejnīca Valmieras drāmas teātrī gaida viesus katru dienu no plkst. 12.00 līdz 23.00, izņemot pirmdienas.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798.

    Aizvērt