• 2022
  • 2021
  • 2020
  • 2019
  • 2018
  • 2017
  • 2016
  • 2015
  • 2014
  • 2013
  • 2012
  • 2011
  • 2010
  • 2009
  • Turpinot tradīciju par gadskārtu atzīmēšanu, 17. septembrī no plkst. 11.00 līdz 17.00 Valmiermuižas parku pieskandinās Miķeļdienas svinības un „Gardu muti” tirdziņš. Kā arī pirmo reizi Valmiermuižā norisināsies zaļā dzīvesveida festivāls „GreenFest”.

    Miķeļi iekrīt dabas veltēm bagātākajā gadalaikā, kas ir arī ražas svētki un tirgus dienas. Šogad Miķeļdienas svinībās būs apvienojušies kupls skaits tirgotāju, jo ierastajiem „Gardu muti” tirdziņa dalībniekiem pievienosies arī „GreenFest” organizētā „Mūsu Bio tirgus” mājražotāji un amatnieki.

    „GreenFest” kā pasākumu kopums norisinās jau piekto gadu un tā galvenais mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību ekoloģijas un vides problēmām, kas skar mūs visus. Līdz ar to par savu galveno misiju ir izvirzījis ideju – Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā atļaut saimniekot tikai pēc dabai draudzīgām, bioloģiskām saimniekošanas metodēm, kā arī veicināt ikviena cilvēka interesi un iesaisti zaļa un ilgtspējīga dzīvesveida praktizēšanai ikdienā, izvēloties dabai un cilvēka veselībai draudzīgu pārtiku, kas ir arī viena no „Valmiermuižas alus darītavas” pamatvērtībām.

    Nemainīgi „GreenFest” programmā tiks iekļautas visdažādākās pasākumu tēmas – vide, cilvēks, uzturs, ilgtspējība, savedot kopā savu jomu ekspertus, nozares līderus, politiķus un uzņēmējus. Apzinot mūsu katra kā indivīda un kopējo kolektīvo ietekmi uz pasauli, „GreenFest” aicinās diskutēt par GNP kā pirmo BIO reģionu Latvijā, šķetinot tādus jautājumus kā – „Vai Eiropas Zaļais kurss ir drauds vai iespēja uzņēmējiem” un „Kādu „mantojumu” atstāsim nākamajām paaudzēm ar šodienas lēmumiem”. Dienas vidū Anna Bole sniegs ieskatu pārtikas anatomijā, pētot „Kas lācītim vēderā – pesticīds vai vitamīns?”. Savukārt, atbildes uz jautājumu „Ko palietot, gāžot uztura piramīdas”, meklēsim kopā ar Agnesi Zlatu.

    Rīts iesāksies ar teātra izrādi jaunākajiem festivāla apmeklētājiem, kā arī ar izzinošām nodarbēm kopā ar Skudru un „Urda”. Visas dienas garumā darbosies ZAAO ceļojošais autobuss, „Darbnīcu Parks”, augu sēklu maiņas skapis, konservēšanas darbnīca, kā ar būs skatāma īpaši šim pasākumam veidota Ilzes Blokas režisētā īsfilma, kurā dalību ņēmusi „GreenFest” organizatoru komanda. Vakara noslēgumā apmeklētājus priecēs grupa „Jōra”.

    Dalība festivālā – bez maksas. Pasākuma organizatori atgādina, ka lekcijas varēs noskatīties atkārtoti, apmeklējot „GreenFest” tīmekļa vietni vai Facebook.

    Tirgotāju pieteikšanās līdz 14. septembrim.

    Pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos.

    Miķeļdienas tirdziņu „Gardu muti” un zaļā dzīves veida festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un „GreeFest”. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, „Gardu muti”, Valmieras novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, SIA „ZAAO”.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Valmiermuižas kultūras biedrība ir saņēmusi finansējumu no Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF), lai īstenotu projektu ar mērķi uzlabot biedrības kapacitāti, lai, radot nepieciešamos rīkus, stiprinātu organizācijas pamatus, veicinātu atpazīstamību, sekmējot finansiālu neatkarību no projektu konkursiem.

    Projekta īstenošana ļaus sagatavot biedrības stratēģiju (ilgtermiņa dokuments līdz 2030. gadam), kura kalpos par pamatu ikgadējam rīcības plānam, vietējās kopienas līdziesaistes aktivizēšanai un efektīvai organizācijas pārvaldībai, tostarp finanšu vadībai. Savukārt, izstrādājot efektīvus komunikācijas instrumentus – izveidojot mājaslapu un atbalsta piedāvājumu sadarbības partneriem –, tiks veicināta ieinteresēto pušu informētība par biedrības darbību, aktualitātēm un iesaiste. Pirms mājaslapas izveides darbosies blogs, kurā varēs atrast jaunāko informāciju par projekta aktualitātēm. Pēc projekta īstenošanas, pilnveidojot komunikāciju un informācijas pieejamību un dažādas iesaistes iespējas, paredzama lielāka ziedotāju aktivitāte un atbalstītāju interese, kas palielinās biedrības ar projektu finansējumu nesaistītos ieņēmumus.

    Valmiermuižas kultūras biedrība veicina tūrisma attīstību Valmiermuižā un Valmieras novadā, izmantojot novada bagāto kultūrvēstures mantojumu un radītos kultūras tūrisma un radošās industrijas produktus, kā arī līdzdarbojas Valmiermuižas un Valmieras novada tēla veidošanā un popularizēšanā Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, attīstot labvēlīgu ekonomisko, sociālo un kultūrvidi. 2014. g. biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss: pilsoniskas sabiedrības attīstība; kultūras veicināšana. Stiprinot Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitāti, uzlabojot atpazīstamību un veidojot regulāru komunikāciju ar sabiedrību, lai to iesaistītu un informētu, iespējams kvalitatīvāk, pārdomātāk un ilgtspējīgāk nodrošināt biedrības pamatdarbību, sekmējot tās kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktivitātes.

    Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs. Fonda finansējumu visās valstīs nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis, kas finansē EEZ un Norvēģijas grantus), individuāli vienojoties ar katru saņēmējvalsti par fonda apjomu konkrētajā valstī. AIF darbības mērķis visās valstīs ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana.

    Projekts „Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitātes stiprināšana” (Nr. AIF/2022/KAPAC2/54) tiek īstenots no 2022. gada augusta līdz 2023. gada aprīlim.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798.

    Aizvērt
  • No augusta sākuma Valmiermuižas parka apmeklētājiem ir iespēja uzzināt par Latvijas hernhūtiešu jeb brāļu draudžu kustību 18. gadsimtā, noklausoties latviešu zemnieku un Valmiermuižas nomnieces Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes pašrakstītos dzīvesstāstus, ko ierunājuši aktieri – Māra Mennika un Ivo Martinsons.

    Dodoties pastaigā uz Valmiermuižas parku, lieti noderēs viedtālrunis, ar kuru var noskenēt kvadrātkodus, kas izvietoti uz soliņiem ap kokiem. Parkā sev ērtā laikā iespējams izzināt četrus hernhūtiešu dzīvesstāstus: Skangaļu Jēkaba, Miķeļa Pētersona, Ķīša Pētera un Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes. Stāsti ir aizgūti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Unitātes arhīva Hernhūtē krājuma.

    Valmiermuiža ir pirmās latviešu garīgās atmodas šūpulis – 18. gadsimta sākumā Valmiermuižā pievērsās izglītībai, sabiedriskajām un kultūras aktivitātēm. Ģenerāliene Magdalēna Elizabete fon Hallarte, kuras „sirds dega padarīt Latviju svētlaimīgu”, 1737. gadā iegādājās un uzdāvināja baznīcai Valmiermuižas diakonātam iecerēto vietu. Diakonāta telpās un pēc tam īpaši šim mērķim celtās ēkās Jērakalnā izveidoja skolotāju semināru gaišākajiem latviešu zemniekiem. Šo laika posmu dokumentē brāļu draudžu rokrakstu kolekcija, kura iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā – 2017. gadā tika iekļauti Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabātie rokraksti, kas ir arī gandrīz vienīgā liecība par zemnieku kārtas dzīvi Latvijā 18. gadsimtā.

    Iedvesmojoties no brāļu draudžu sludinātajām vērtībām un pirmajiem latviešu zemnieku rakstītajiem pašportretiem, 2021. g. novembrī tika radīta klausāmpastaiga „Gaismas lauks”, kur izskanēja hernhūtiešu dzīvesstāsti. Tā simbolizēja lauku, kurā modinātās izglītības un pašapziņas sēklas, gadsimtiem ritot, izaug gaismas ražā un valstsgribā, kas padara iespējamu neatkarīgu Latviju. Idejas līdzautori – režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, LNB vadošā pētniece Beata Paškevica un Valmiermuižas kultūras biedrība.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Piektdien, 15. jūlijā, plkst. 21.00 Valmiermuižā aicina piedzīvot leģendāro latviešu alternatīvā roka grupu „Pienvedēja Piedzīvojumi” – pēc gandrīz divu gadu pauzes viņi ar prieku un degsmi ir sagatavojuši savas labākās dziesmas koncertam Valmiermuižas alus terasē.

    Šī gada pavasarī grupai apritēja 28 gadi, tādēļ apvienība sarūpējusi arī dažus muzikālus pārsteigumus – koncertā klausītāji varēs baudīt gan dziesmas no „Zelta mikrofonu” ieguvušā albuma „Nelaiks”, gan arī labākās dziesmas no sešiem izdotajiem grupas albumiem. „Klausītāji Valmiermuižā vienmēr ir bijuši prasīgi pret mūziķiem un viņu izpildīto mūziku. Šis būs mūsu otrais koncerts šajā brīnišķīgajā vietā. Mazās koncerta vietas vienmēr ir ļoti intīmas un personīgas, jo klausītājs ir mūziķiem fiziski ļoti tuvu,” saka grupas solists un basģitārists Māris Žigats.

    2020. gada novembrī klajā nāca Jāņa Žildes sarakstītā grupas biogrāfija „„Pienvedēja Piedzīvojumi”: Trīs no Sabiles”. Kā raksta autors, ir pienācis laiks izvērtēt deviņdesmito gadu rokmūzikas devumu Latvijas kultūrā! „Pats būdams šā gadu desmita mūzikas norišu aculiecinieks un līdzdalībnieks, uzskatu par savu pienākumu dalīties ar pieredzēto. Tas bija pēdējais laika sprīdis, kurā dzīvojām bez interneta, kāri tvērām visu, ko spēlē radio un rāda televīzijā, un tas mūsu pieaugšanas stāstu padara atšķirīgu. Nav daudz tādu muzikālu apvienību, kas sākušas savu darbību šajos juceklīgajos laikos, izdzīvojušas vairākas krīzes, pielāgojušās digitālajam laikmetam, sadzīvojušas ar rokmūzikas norietu un turpina aktīvi muzicēt,” raksta grāmatas autors Jānis Žilde. Grāmatu, grupas „Pienvedēja Piedzīvojumi” albumus un T kreklus varēs iegādāt arī Valmiermuižā. Jaunākais grupas video dziesmai „Pacelties”.

    Nākamais dzīvās mūzikas vakars Valmiermuižas alus terasē gaidāms 29. jūlijā plkst. 21.00, kur muzicēs grupa „Baložu pilni pagalmi”. Ieeja bez maksas. Pirms koncerta ir iespēja rezervēt galdiņu, zvanot uz numuru +371 28664424 vai rakstot uz svinibas@valmiermuiza.lv.

    Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • „Valmiermuižas kultūras biedrība” savas darbības desmitgadē caur LEADER programmu īstenos projektu „Daudzveidīgi kultūras pasākumi un aktivitātes Valmiermuižā”, lai uzlabotu pasākumu norisi, dažādotu sabiedriskās aktivitātes, kā arī rādītu ērtības apmeklētājiem.

    Valmiermuižas kultūrvēsturiskās un sociālās vides atdzimšanas aktivitātēs mērķtiecīgi iesaistās nevalstiskās organizācijas, pašvaldība, uzņēmēji un vietējie iedzīvotāji. Tiek veikta gan teritorijas sakopšana, gan organizēti saturiski bagāti un izglītojoši atpūtas, tūrismu, uzņēmējdarbību aktivizējoši pasākumi. „Valmiermuižas kultūras biedrības” mērķis projektā ir, iegādājoties 4 teltis un 16 gaismas virtenes, sekmēt rīkoto sabiedrisko norišu dažādošanu Valmiermuižā, bet ilgtermiņā veicināt Valmiermuižas un Valmieras novada kultūras dzīves pilnveidošanos, kultūrpiedāvājuma daudzveidību, organizējot gan izklaides pasākumus, gan kultūras un izglītojošas aktivitātes, tai skaitā, mājražotāju un amatnieku tirdziņus, festivālus, mākslas izstādes, muzikālus un kino pasākumus, radošas darbnīcas jaunu prasmju apgūšanai.

    Viena no projekta mērķa grupām ir satura radītāji – dažādas radošās personas, mūziķi, lektori, nodarbību vadītāji. Tāpat arī tirgotāji, kas vēlas piedalīties biedrības rīkotajos pasākumos un kuriem līdz šim nav bijušu resursu un iespēju piedalīties atbilstošas tirdzniecības vietas neesamības dēļ. Projekta rezultātā satura radītājiem tiks nodrošināti kvalitatīvi apstākļi, lai nodrošinātu radošo un māksliniecisko darbību, dažādu tēmu izzināšanu caur lekcijām, darbnīcām un dalību tirdziņā, tādējādi dažādojot aktivitātes un pasākumus Valmiermuižā. Otra projekta mērķa grupa ir kultūras norišu apmeklētāji, kuriem tiks nodrošināti piemēroti un ērti apstākļi kultūras satura baudīšanai.

    Projekta īstenotājs ir biedrība „Valmiermuižas kultūras biedrība”, kas dibināta 2012. gadā ar mērķi sekmēt ilgtspējīga kultūras tūrisma attīstību Valmiermuižā un Valmieras novadā, izmantojot reģiona bagāto kultūrvēstures mantojumu un radītos jaunos kultūras tūrisma un radošās industrijas produktus, kā arī līdzdarboties Valmiermuižas un bijušā Burtnieku novada (tagadējās Burtnieku apvienības teritorijas) tēla veidošanā un popularizēšanā Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, attīstot labvēlīgu ekonomisko, sociālo un kultūrvidi. 2014. gadā biedrībai tika piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss (jomās: pilsoniskas sabiedrības attīstība; kultūras veicināšana).

    Projekts „Daudzveidīgi kultūras pasākumi un aktivitātes Valmiermuižā” (Nr. 22-09-AL29-A019.2204-000003) top Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” rīcības „Izglītības, kultūrvides un sporta aktivitāšu attīstīšana” ietvaros. Projektu īsteno Valmiermuižas kultūras biedrība caur vietējo rīcības grupu – biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Šī gada pirmajos sešos mēnešos „Valmiermuižas alus” restorāniem un bāriem piegādājis par 82% vairāk lejamā alus nekā tādā pašā laika posmā pērn, un jūnijā sasniegts lejamā alus pārdošanas rekords – 83 000 litru alus. Savukārt visstraujāk augošā niša Latvijas alus tirgū ir bezalkoholiskais alus: pirmajā pusgadā „Kokmuižas” bezalkoholiskā alus apgrozījums audzis par 55%.

    „Pērn mazās alus darītavas Covid-19 skāra vissmagāk, jo tām lielu pārdošanas īpatsvaru veido restorāni un bāri. Toties uz šo vasaru raugāmies optimistiski: aprīlī sagaidījām Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, restorāni un bāri atkal strādā ar pilnu jaudu, tādēļ izdevies ievērojami kāpināt piegādātā lejamā alus apjomus,” stāsta „Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis, vienlaikus norādot, ka pandēmijas un Krievijas īstenotā kara Ukrainā rezultātā neizbēgams ir bijis aprīlī un maijā piedzīvotais cenu kāpums.

    Neraugoties uz Covid-19 satricinājumiem un ierobežojumiem pandēmijas mazināšanai, „Valmiermuižas alus” 2021. gadā palielinājis apgrozījumu par 5,4%, bet eksporta attīstība ļāvusi gadu noslēgt ar 274 877 eiro lielu peļņu. Kaut arī peļņa bijusi par 11,5% mazāka nekā gadu iepriekš, Aigars Ruņģis uzsver – ņemot vērā pandēmijas ietekmi, gada rezultāti ir vērtējami pozitīvi, kas alus darītavai dod iespēju šogad uzsākt investīciju projektu tumšā alus pagraba izveidei 700 000 eiro vērtībā.

    Kā galveno aizvadītā gada sasniegumu „Valmiermuižas alus” saimnieks min „Kokmuižas” bezalkoholiskā alus pārdošanas apjoma dubultošanu – „Kokmuižas” bezalkoholiskā alus brūvējumi nopērkami degvielas uzpildes stacijās un vismaz 250 bāros visā Latvijā. Bezalkoholisko dzērienu klāstā pērn par 45% un šī gada pirmajos sešos mēnešos vēl par 24% izdevies kāpināt arī „Gardu muti” zelteru pārdo-šanu un palielināt to eksportu uz Lietuvu un Zviedriju. „Gardu muti” zelteri tiek brūvēti tikai no Latvijas lauku labumiem, atbalstot vietējos zemniekus un izceļot Latvijas dabas daudzveidību.

    Kopumā pērn „Valmiermuižas alus” brūvējumi eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, un eksports veidojis 7,2% no kopējā apgrozījuma. Šā gada pirmajos sešos mēnešos eksportu izdevies kāpināt par 26%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

    SIA „Valmiermuižas alus” ir mazā muižas alus darītava, kas 100% pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”. Tas dibināts, lai attīstītu amata alus darīšanu Valmiermuižā, popularizētu Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmētu Valmiermuižā darītā amata alus eksportu. 60% fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24% ‒ Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16% ‒ Austrijas uzņēmumam “MVF40”.

    Papildu informācija:
    Agnese Ruberte,
    „Valmiermuižas alus” vēstnese
    M.: +371 29337759,
    e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt
  • Turpinot veiksmīgi iesākto brīvdabas kino vakaru tradīciju, arī šogad Valmiermuižā būs iespēja viesoties piecos notikumos, kuros baudīt Latvijas kino meistardarbus, kā arī izzināt filmu tapšanas aizkulises, tiekoties ar filmu pārstāvjiem. Sākot jau ar 30. jūniju, kad tiks izrādīta filma „Bedre”, Valmiermuižas parkā aicina kino mīļus, lai kopā varētu baudīt kvalitatīvu kino.

    30. jūnijā plkst. 21.00 spēlfilma „Bedre” un tikšanās ar režisori Daci Pūci. Filma „Bedre” veidota pēc Janas Egles stāstu motīviem. Tās centrā ir desmitgadīgais Markuss, kuram jāpielāgojas jaunajai dzīvei laukos pie omes. Pēc incidenta ar kaimiņu meiteni Emīliju ciema iedzīvotāji uz zēnu sāk lūkoties ar neiecietību un aizdomām, līdz nejaušības rezultātā viņš atrod patvērumu pie noslēpumainā vientuļnieka Jūrnieka, kurš dzīvo meža nomalē.

    14. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Ūdens garša” un tikšanās ar režisoru Matīsu Kažu. Komēdijas stāsta pamatā ir Katrīna, kura ir žurnāliste, kas pēta noslēpumainu organizāciju, kuru vada plašu popularitāti ieguvušais Meistars. Kad Katrīna uzzina par shēmām, kas stāv aiz Meistara biedrības – „Ūdens mājas”, viņa nolemj to izmeklēt un sabiedrību informēt par patiesībā notiekošo, kas slēpjas aiz miljonu eiro vērtā Meistara projekta, kur cilvēki sevi attīra ar īpaši strukturēta ūdens spēku. Taču Katrīna uzzina, ka organizācijā aktīvi ir iesaistījusies arī viņas meita, kura ir pārliecināta par ūdens spēku.

    28. jūlijā plkst. 21.00 spēlfilma „Wild East. Kur vedīs ceļš” un tikšanās ar filmas veidotājiem. Filmas darbība risinās 19. gadsimta otrajā pusē, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava. Eva ir aristokrāte, jauniete, kura uzaugusi baltvācu barona aizbildnībā. Īsi pirms plānotajām laulībām ar kādu savdabīgu Vīnes grāfu Eva un viņas guvernante Magda nolemj pretoties barona iecerēm un iecer bēgšanas plānu. Taču notiekošajā negaidīti iesaistās latviešu zemnieks Mikus, kuru nu tur aizdomās par jaunās dāmas nolaupīšanu. Barona rokaspuiši, valsts kriminālizmeklētājs, ungāru kovbojs un citi varoņi dodas ceļā, lai pazudušos jauniešus atrastu, jo Eva, kā izrādās, ir lielu bagātību mantiniece.

    11. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Spogulī” un tikšanās ar režisori Lailu Pakalniņu. Filmas pamatā ir brāļu Grimmu pasakas motīvi, tikai filmas daiļā Sniegbaltīte izaug sporta zālē, jo viņas tēvs ir krosfita treneris, bet ļaunā pamāte – fanātiska šī sporta veida cienītāja. Kad Sniegbaltīte izaug, viņa sāk pārspēt pamāti, kas pamāti pamudina īstenot ļaunu un nelietīgu plānu, lai atbrīvotos no nevēlamās konkurentes. Īpaši filmu izceļ paņēmiens, kādā filma uzņemta, un tā ir selfiju jeb pašfoto tehnika.

    25. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Nemierīgie prāti” un tikšanās ar vienu no filmas režisoriem – Lauri Ābeli. Stāsts par diviem brāļiem, laikmetīgajiem māksliniekiem, kuru attiecības un dzīves ritms eskalējas laikā, kad brāļi veido darbus savai personālizstādei. Bohēmiskais dzīvesveids un mākslinieciskās provokācijas ierauj varoņus notikumu virpulī, starp kuriem ir cietums, psihoneiroloģiskā slimnīca un ciemošanās pie sāmu šamaņiem, procesā zaudējot robežas starp normalitāti un vājprātu.

    Brīvdabas kino vakaros dalība ir bez maksas. Droši ņemt līdzi pledus, lai filmas baudīšana būtu tīkamāka. Līdzās esošajā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties uzkodas un spirdzinājumus.

    Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava. Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros, caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798.

    Aizvērt
  • 17. un 18. jūnijā Valmiermuižas etnomūzikas festivāls pulcēs izcilus solistus un etnomūzikas grupas no Latvijas, Igaunijas, Austrijas, Polijas un Madagaskaras, piedāvājot vērienīgāko etnomūzikas notikumu Latvijā un vienu no interesantākajiem šīs vasaras mūzikas festivāliem. Īpašs notikums būs pasaules pirmatskaņojums – dūdu un bungu grupas „Auļi” jaunā Jāņu programma, kas top sadarbībā ar tuviem un tāliem viesmāksliniekiem un ļaus ielīgoties gaidāmajos vasaras saulgriežos.

    „Katra ambicioza un radoša valsts un pilsēta lepojas ar savu etnomūzikas festivālu – Igaunijā tā ir Vīlande ar folkfestivālu, Lietuvā pagāni pulcējas „Mėnuo Juodaragis”, Zviedrijā tautas un tradīciju svētki ir „Urkult”. Vēlamies, lai arī Latvijā ir ikgadējs, starptautisks etnomūzikas festivāls, kas spēj pulcināt māksliniekus un viesus no visas pasaules. Ceram, ka jau tuvāko gadu laikā būsim spilgti pamanāmi plašajā folkmūzikas kartē un Valmiermuiža būs satikšanās vieta ikvienam tradīciju izzinātājam un mūzikas mīļotājam!” saka Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna.

    Uz festivāla skatuves kāps Madagaskaras saules pilnais Kilema, inovatīvais poļu dāmu trio „Sutari” ar rīvēm un nažu asināmajiem, jodelēšanas meistars Albīns Paulus no Austrijas, pašmāju virtuozi „Arcandela”, muzikālā banda „Rahu the Fool”, tumšā folka un kantrī grupa „Juuk”, postfolka grupas „TKP” (Julgī Stalte, Ēriks Zeps un draugi), „Laiksne” un „Ududu”, bet festivāla muzikālā kulminācija būs pasaules pirmatskaņojums – dūdu un bungu grupas „Auļi” jaunā Jāņu programma. Skanēs latviešu un igauņu dzeja ar dzejniekiem Guntaru Godiņu, Kristīnu Ehinu un Contra, bet igauņu skaņu mākslinieks Silver Sepp par mūzikas instrumentiem spēs pārvērst jebkuru lietu un apskandinās arī uguns skulptūras dedzināšanu, ko gatavo mākslinieks no Spānijas Jordi NN. Festivāla izskaņā gaidāms jaunums – etnodisko, kur Dīva Reiznieka un Kaspara Zaviļeiska vadībā tradicionālā mūzika savīsies ar mūsdienīgiem ritmiem.

    Biļetes iepriekšpārdošanā.
    Vairāk informācijas Facebook pasākumā un lapā.

    Valmiermuižas etnomūzikas festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmieras novads, Igaunijas vēstniecība Latvijā, Valmiermuižas alus darītava, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži, ZAAO, Ramirent, AUDIO, žurnāls IR, radio NABA un SWH, Riga This Week un „Aula”.

    Papildu informācija:

    Sabīne Vandāna
    Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja
    tālr.: (+371) 26488399, 27337798
    e-pasts: sabine@valmiermuiza.lv

    Aizvērt
  • Attīstot jaunas nišas alus un zelteru garšas, „Valmiermuižas alus” pērn audzējis eksportu par 43 %, un kopējais apgrozījums sasniedzis 5,82 miljonus eiro. „Valmiermuižas alus” brūvējumi pērn eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, un eksports veidojis 7,2 % no kopējā apgrozījuma.

    Aigars Ruņģis, „Valmiermuižas alus” saimnieks: „Pēdējos gados vairāk nekā puse Latvijā pārdotā alus tiek importēts. Mans mērķis ir panākt, lai Latvija no alus importētājvalsts reiz atkal kļūtu par alus eksportētāju. Tādēļ alu brūvējam tikai Valmiermuižā, attīstot jaunas amata alus garšas un eksportu, lai plašāk nestu Latvijas amata alus stāstu pasaulē. Šogad, turpinot iesākto, plānojam kāpināt eksportu par 20 %.”

    „Valmiermuižas alus” lielākie eksporta tirgi ir Igaunija, Īrija un Lielbritānija. Ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, bet visstraujāk augusi Baltijas portera pārdošana.

    Kopējais „Valmiermuižas alus” apgrozījums pērn audzis par 5,5 %, salīdzinot ar 2020. gadu, un sasniedzis 5,82 miljonu eiro apgrozījumu. „Valmiermuižas alus” 2021. gadu plāno noslēgt ar peļņu.

    2021. gadā visstraujāk augošā niša Latvijā bijusi bezalkoholiskais alus, kas veido turpat jau 2 % no kopējā Latvijas alus tirgus. Pērn izdevies dubultot Valmiermuižā brūvētā „Kokmuižas” bezalkoholiskā alus pārdošanu. „Kokmuižas” brūvējumi jau nopērkami lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās un vairāk nekā 250 bāros visā Latvijā. Šogad plānots ieviest jaunas „Kokmuižas” bezalkoholiskā alus garšas un uzsākt to eksportu.

    „Latvijas alus baudītāji īpaši novērtējuši mūsu brūvēto „Kokmuižas” bezalkoholisko IPA (India Pale Ale) alus garšu. To brūvējam tāpat kā citus mūsu amata alus, tikai izmantojam īpašu raugu, lai iegūtu bezalkoholisku alu,” stāsta Aigars Ruņģis.

    Pērn par 22 % izdevies kāpināt arī portera pārdošanu, kas atkal kļūst arvien iecienītāks kā deserta alus. „Baltijas porteri pagājušā gadsimta sākumā brūvēja un eksportēja visi slavenākie Rīgas brūži, un tas ir pasaulē slavenākais alus stils, kas radies Baltijas jūras krastos. „Valmiermuižas alus” pērn alus baudītājus iepazīstināja ar „Rīgas porteri”, kas tiek brūvēts ar Latvijas upenēm un ir veltīts Rīgas portera tradīcijai un jūgendstilam. Aizvadītajā gadā uzsākts portera eksports uz Igauniju un Lielbritāniju, ko plānots attīstīt,” atklāj Aigars Ruņģis.

    Bezalkoholisko dzērienu klāstā pērn par 45 % izdevies kāpināt „Gardu muti” zelteru pārdošanu un attīstīt to eksportu uz Lietuvu un Zviedriju. „Gardu muti” zelteri tiek brūvēti tikai no Latvijas dārzos ievāktām bio cidonijām, rabarberiem un upenēm. Pērn zelteru darīšanai no vietējiem zemniekiem iepirktas 60 tonnas, bet šogad plānots attīstīt jaunas zelteru garšas un iepirkt jau 72 tonnas vietējo dārzu velšu. „Izvēloties zelteri kā alternatīvu importa limonādēm, Latvijas gardēži atbalsta vietējos mazos zemniekus, un Latvijas zelteru garšām ir arī eksporta potenciāls,” norāda Aigars Ruņģis.

    SIA „Valmiermuižas alus” ir mazā muižas alus darītava, kas 100 % pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”. Tas dibināts ar nolūku attīstīt amata alus darīšanu Valmiermuižā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt Valmiermuižā darītā amata alus eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % ‒ Austrijas ieguldījumu fondam „Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16 % ‒ Austrijas uzņēmumam „MVF40”.

    Aizvērt