• 2022
  • 2021
  • 2020
  • 2019
  • 2018
  • 2017
  • 2016
  • 2015
  • 2014
  • 2013
  • 2012
  • 2011
  • 2010
  • 2009
  • Ieskandinot ziemas saulgriežus, 17. decembrī no plkst. 11.00 līdz 15.00 Valmiermuižā līdzās alus darītavai ieradīsies tuvāki un tālāki mājražotāji, kuri piedāvās sanākušajiem dažnedažādus labumus svinību galdam. Būs dažādas izdarības un iespēja sastapt arī ķekatniekus! Vakarpusē, plkst. 18.00, svinības turpināsies ar danču vakaru Valmiermuižas alus viesistabā.

    Mājražotāju un amatnieku tirdziņā sanāks iegādāt labas dāvanas mīļajiem un krāšņumlietas svinībām, kā arī gardumus svētku galdam. Tirgošanos un viesus apraudzīs ķekatnieki no folkloras kopas „Dandari”, kas gan muzicēs, gan izvedīs arī kādā rotaļā. Būs meistarnīcas un aizrautīgākie varēs izzīlēt, kāds tad gaidāms nākamais gads, bet mazākajiem būs iespēja doties izjādēs ar Valmiermuižas staļļa saimi. Neiztrūks arī mielošanās – alus darītavas meistari galdā cels savus jaunākos brūvējumus, bet alus virtuves pavāri uzburs mielastu, lai spēka pietiktu visām ēverģēlībām.

    Valmiermuižas alus virtuves viesmīlīgie krodzinieki būs sarūpējuši gardu pusdienu piedāvājumu no plkst. 10.00 līdz 15.00. Galdā tiks celti zirņi un grūbas, štovēti kāposti, cūkgaļas cepetis un citas latviskās garšas par godu ziemas saulgriežu svinībām. Rezervāciju pieteikšana: +371 28664424 vai alusvirtuve@valmiermuiza.lv.

    Tirgotāju pieteikšanās tirdziņam šeit.

    Svinību noslēgumā plkst. 18.00 Valmiermuižas saime aicina viesus uz danču vakaru, ieskandinot ziemas saulgriežus Valmiermuižas alus viesistabā ar LU Deju folkloras kopu „Dandari”. Kopā ar zinošiem muzikantiem un dancotājiem varēs izkustēt pie Mugurdanča, Tūdaliņa, Cūkām driķos, kā arī apgūt Vidzemes jandālu un Bričku! Visa vakara garumā ritmu uzdos „Dandari”, spēlējot flautu, bajānu, ermoņiku, basīti, bubinu un vairākas mandolīnas. Muzikanti ar dzīvespriecīgu, aizrautīgu spēli iegriezīs lustīgu danču vakaru, taču dejotāji ierādīs deju soļus. Iepriekšēja sagatavotība nav nepieciešama, tikai dejas prieks! Būs ne tikai danči, bet arī rotaļas, kurās varēs iesaistīties visi.

    Biļetes var iegādāties šeit. Bērniem līdz 6 gadu vecumam ieeja bez maksas.

    Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmiermuižas alus darītava, Valmieras novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs un ZAAO.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798,
    kultura.valmiermuiza.lv

    Aizvērt
  • Uzņēmuma „Spirits&Wine” valdes priekšsēdētājs Andris Lūkins un Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis kopīgi radījuši un alus cienītājiem piedāvā jaunu amatalu „Steinhauer’s”. Alus radīts Valmiermuižas alus darītavā un citu starpā izceļas ar īpaši piesātinātu garšu un izteiksmīgu apiņu buķeti. Brūvēts, iedvesmojoties no leģendāra latviešu uzņēmēja – 18.gadsimta Andrejostas mastu koku šķirotāja, vēlāk vairāku muižu, brūža un papīra manufaktūras īpašnieka, kā arī latviešu tiesību cīnītāja Jāņa Šteinhauera.

    Zīmīgi, ka savu biznesu tieši Andrejostas teritorijā uzsāka arī uzņēmējs Andris Lūkins, atverot pirmo „Spirits&Wine” veikalu. „Esmu liels alus cienītājs, un jāsaka, ka ar alus brūvēšanu man ir sasaiste jau no agras bērnības, kad mans vectēvs Latgales viensētā pats brūvēja alu, taisīja iesalu un audzēja apiņus. Visos šajos procesos esmu bijis viņam līdzās, un, iespējams, tieši tas ir iemesls, kāpēc tik ļoti esmu iemīlējis craft beer jeb amatalu un vienmēr vēlējies radīt arī pats savu. Kopā ar Aigaru Ruņģi mums tas ir izdevies, un es esmu pārliecināts, ka „Steinhauer’s” piesātinātā garšas un smaržas buķete patīkami pārsteigs ikvienu alus cienītāju,” stāsta „Spirits&Wine” valdes priekšsēdētājs Andris Lūkins.

    Valmiermuižas alus darītava, kurā radīts oriģinālais lāgers, iemieso ne vien labākās Latvijas alus darīšanas tradīcijas, bet arī kaislību un cieņu pret izcili darītu alu. Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks un diplomēts alus someljē, atklāj, ka mūsdienās cilvēki arvien biežāk dod priekšroku tieši izmeklētākai alus šķirnei: „Jā, varbūt iegādājas mazāk, bet labāku, kvalitatīvāku un garšu buķetēm piesātinātāku alu. Arī pie mums – Valmiermuižas alus darītavā – ir izveidota alus darbnīca tieši jaunu alus garšu radīšanai mazos apjomos. Tur mīlestībā un cieņā pret amatalu tapis arī „Steinhauer’s” alus, kuram izveidota jauna recepte un radīta izteiksmīga garša, kas slīpēta gadu.

    Interesanti, ka arī „Steinhauer’s” alus iedvesmotāju, leģendāro uzņēmēju Jāni Šteinhaueram ar Valmiermuižu, kas savulaik bija zināma kā brāļu draudzes šūpulis Vidzemē, saista ciešas attiecības – viņš aktīvi piedalījies draudzes dzīvē un vadījis Rīgas brāļu draudzi. Ticības brāļu misijas vajadzībām iegādājies pat zemi Amerikā. Savukārt Amerikas vārds, kā zināms, ir zīmīgs arī alus kultūrā. Kā atklāj A. Lūkins, Amerikas alus kultūra šobrīd ir augstu novērtēta ne vien vietējā, bet arī visas pasaules mērogā. Tieši no turienes tiek smeltas arī jaunākās amatalu idejas un garšas. „Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā ASV ir reģistrētas ap 5000 jaunu amatalu darītavu,” atklāj uzņēmējs, kurš, darbojoties dzērienu jomā, allaž interesējies un pētījis tieši alus ražošanas nozari.

    Var sacīt, ka izcilās personības Jāņa Šteinhauera dzīve gluži neviļus savijusi kopā visu to, ko viņa uzņēmīgie gara mantinieki Andris Lūkins un Aigars Ruņģis sakausējuši „Steinhauer’s” amatalū – te ir gan Brāļu draudzes brīvdomības gars no Valmiermuižas, gan lepnums par darbīgu latviskumu senajā un „Spirits&Wine” kontekstā arī mūslaiku Andrejsalā, gan uzņēmēja Volera muižas alus brūzis, gan Eiropas un pat Amerikas atbalsis pilnmutīgajā garšu buķetē. Aigars Ruņģis uzsver:Gluži kā agrāk, arī šobrīd, šajā izaicinājumiem pilnajā un neprognozējamajā laikā, ir svarīgi atbalstīt tieši vietējos uzņēmējus, kuri, darbojoties Latvijā, rada gan jaunas darbavietas, gan veicina patriotismu.

    Steinhauer’s” alus ir bagātīgi apiņots ar izteiksmīgu garšas buķeti un aromātu. Eiropas apiņi alum piešķir meža un pļavas ziedu notis, savukārt Amerikas apiņi – eksotisku augļu notis. Amatalum piemīt dzidra dzintara krāsa. Tā smaržā sākotnēji jūtama garšaugu buķete un viegla iesala karamele, kuru vēlāk pavada arī citrusaugļi un aukstās apiņošanas izceltas, dižciltīgi medainas pļavas notis. Savukārt garšas buķetē pirmais izceļas dzeramā alus ķērpīgais rūgtums. Pēcāk to papildina karameles, sarkano ogu, citrusu un pļavas ziedu toņi ar sveķu un svaiga siena atblāzmu. Pēcgaršā – patīkams, daudzslāņains rūgtums.

    „Steinhauer’s” alus pieejams 0,33 l stikla pudelēs „Spirits&Wine” veikalos un „Valmiermuižas alus” vēstniecībās. Jaunā amatalus izveidē, meklējot, slīpējot un pilnveidojot garšu gada garumā, ieguldīti 10 000 eiro.

    Par SIA „Valmiermuižas alus”
    SIA „Valmiermuižas alus ir mazā muižas alus darītava, kas 100% pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”. Tas dibināts ar nolūku attīstīt amata alus darīšanu Valmiermuižā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt Valmiermuižā darītā amata alus eksportu. 60% fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24% – Austrijas ieguldījumu fondam „Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16% – Austrijas uzņēmumam “MVF40”.

    Par „Spirits&Wine”
    Uzņēmums „Spirits&Wine” dibināts 2009.gadā, kad durvis apmeklētājiem vēra pirmais „Spirits&Wine” outleta veikals Rīgā. Jau kopš dibināšanas uzņēmuma mērķis ir piedāvāt klientiem plašāko labākās kvalitātes zīmolu dzērienu klāstu par zemāko cenu. Izmantojot laika gaitā gūtās zināšanas, sekojot mērķiem un ievērojot augstus standartus, 13 gadu laikā uzņēmums „Spirits&Wine” ir atvēris 9 modernus veikalus un attīstījis interneta veikalu www.spiritsandwine.lv, kļūstot par vienu no veiksmīgākajām kompānijām alkohola segmentā Latvijā. „Spirits&Wine” uzdevums ir allaž bijis nodrošināt pēc iespējas daudzveidīgāku un interesantāku alus, vīnu un citu alkoholisko dzērienu sortimentu.

    Informāciju sagatavoja Spirits&Wine

    Aizvērt
  • Atzīmējot valsts svētkus novembrī, Valmiermuižā izceļ nozīmīgas idejas un to devumu nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Savijot vēstures elpu ar mūsdienu iespējām, mākslinieks Krišs Salmanis radījis video instalāciju „Ausma”, ko varēs skatīt Valmiermuižas parkā no 11. līdz 20. novembrim plkst. 17.00–22.00. Instalācijas atklāšana gaidāma 11. novembrī plkst. 17.00, kad arī būs iespēja tikties ar radošo komandu.

    Drīz pēc hernhūtiešu jeb brāļu draudzes kustības sākuma Valmiermuižā ierodas namdaris Kristiāns Dāvids un brāļi amatnieki, lai 15 gadu brīvi izglītotu Vidzemes zemniekus un modinātu latviešu nacionālo pašapziņu. Pat tad, kad Krievijas ķeizariene Elizabete 1743. gadā aizliedz brāļu draudzi, iesētā un cauri vajāšanām nestā gaisma izrādās gana spoža, lai mēs tajā dzīvotu vēl šodien.

    Idejas autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, kas sadarbojies ar tekstu autoru un tulkotāju Ingu Jostu. Krišs Salmanis par koncepciju saka: „Animācijā „Ausma” mēģinu iztēloties, kā es justos 18. gs. pirmajā pusē, kad Vidzemē ieradās aizrautīgi brāļi amatnieki no Hernhūtes un īsā laikā guva žilbinošus panākumus, nevis nostājoties pāri latviešu zemniekam, bet strādājot plecu pie pleca, mācot jaunu ticību un iedrošinot atgūt pašcieņu. Saiešanas namu gaisma droši vien bija ļoti vilinoša. Un pēc piecpadsmit gadiem aizlieguma dēļ draudošā tumsa droši vien šķita jo kontrastējošāka. Animācijā skatāms instalācijas modelis, kas simbolizē herhūtiešu brāļu ierašanos. 15 sekunžu laikā prožektori kļūst aizvien spožāki, tad tie strauji nodziest, lai pēc pusminūtes atkal iegaismotos.” Ingus Josts piebilst: „Valmiermuižas un Jērakalna ausma noteikti ir būtisks mets Latvijas valsts audumā.”

    Krišs Salmanis dzīvo un strādā Rīgā, Latvijā. Viņš mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā un Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā Vācijā. Salmaņa personālizstādes notikušas kim? Rīgā, LMC Viļņā, Art in General Ņujorkā, A4 Čendū, Ķīnā, u.c. Ieguvis vairākas balvas, tostarp 13. Tallinas Grafikas triennālē Igaunijā (2004), 19. Videomāklsas balvu Brēmenē Vācijā (2010), Purvīša balvu (2017) un Spēlmaņu nakts balvu (2019). Salmaņa darbi iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Igaunijas Mākslas muzeja kolekcijā. Salmanis pārstāvēja Latviju 55. Venēcijas Mākslas biennālē.

    Video instalācijai ir ērta piekļūstamība – ar bērnu ratiņiem un arī ratiņkrēslā. Mākslas baudījuma papildinājumam iespējams apmeklēt Valmiermuižas alus tirgotavu, lai mielotos ar gardiem un sildošiem dzērieniem.

    Notikumu īsteno Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmieras novads un Valmiermuižas alus darītava.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798
    http://kultura.valmiermuiza.lv/

    Aizvērt
  • Sabīne Vandāna, Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja

    Valmiermuižas kultūras biedrība šogad svin desmitgadi – dibināta 2012. g. ar mērķi sekmēt ilgtspējīga kultūras tūrisma attīstību, izmantojot reģiona bagāto kultūrvēstures mantojumu un radītos jaunos, radošās industrijas produktus, attīstot labvēlīgu ekonomisko, sociālo un kultūrvidi, kā arī lai Valmiermuižas parks kļūtu par kultūrvietu. Biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Ik gadu tā īsteno ap 30 dažādu kultūras projektu, lai veidotu Valmiermuižu par iecienītu kultūrvietu Valmieras novada iedzīvotājiem un visiem. Lai iedvesmoti plānotu nākotni, atskatīsimies uz 10 lielajiem virzieniem.

    1. Gada lielākais pasākums ir Valmiermuižas etnomūzikas festivāls (kādreiz „Jaunie Jāņi”, „Saulgriezis”, „Sviests”) – starptautisks festivāls, kura galvenais uzsvars ir tradicionālās un mūsdienu mūzikas un kultūras saplūšana, smeļoties iedvesmu gan no vietējā, gan pasaules kultūras mantojuma. Šogad etnomūzikas festivāls norisinājās jau divas dienas 17.–18. jūnijā, kad uz divām skatuvēm izskanēja vismaz 12 koncerti. Valmiermuižā „Auļu” jaunās Jāņu programmas pasaules pirmatskaņojums izpelnījās arī LSM balvas „Kilograms kultūrā” finālistes statusu, kā arī koncertos bija dzirdamas vietējās postfolka grupas un mūziķi no Madagaskaras, Austrijas, Polijas un Igaunijas un uguns skulptūras iedegšana.

    2. Jau no 2012. g. gadskārtu svinībās un tirdziņos „Gardu muti” atzīmējam senos latviešu svētkus, tradīcijas un izceļam amatu prasmes kā vērtīgu kultūras mantojuma daļu. Ar tirdziņiem veicinām mājražotāju kustības popularizēšanu un gardēžu tūrisma attīstību Valmiermuižā – gada laikā tirgoties brauc pat 300 dažādu tirgotāju. Dibināta arī „Slow Food kopiena: labs, tīrs un taisnīgs ēdiens Valmiermuižā” ar mērķi izcelt ar tradicionālām metodēm ražoto vietējo dabīgo pārtikas produktu un tradicionālo ēdienu nozīmi un aizsardzību. Šogad Miķeļdienā izveidojās sadarbība ar „GreenFest” zaļās domāšanas festivālu, lai veidotu un attīstītu izpratni par cilvēkam un dabai draudzīgu dzīvesveidu un uzņēmējdarbību, kā arī radītu kultūrvidi, kurā par videi aktuālajām problēmām caur mākslas projektiem var runāt dažādu paaudžu mākslinieki.

    3. Valmiermuižas kultūras mantojuma/arhitektūras saglabāšana un atjaunošana ir biedrības darba kārtībā. Veicinām sabiedrības iesaisti – valsts kultūras pieminekļa statusa iegūšanas iniciatīva Valmiermuižas vēsturisko ēku kompleksam un senās ozolu alejas atjaunošana, kopīgiem spēkiem iestādot 13 jaunus ozolu stādus. Darbojamies ar kultūras mantojuma restaurāciju, atjaunošanu – kopā ar arhitektūras pieminekļu īpašniekiem pakāpeniski restaurējam vēsturisko mūra žogu (izveidoti arī 4 pamācoši video par restaurāciju), veicam Valmiermuižas klēts izpēti un plānojam atjaunošanas darbus.

    4. Valmiermuiža kā pirmās latviešu garīgās atmodas šūpulis – jau 18. gs. sākumā caur brāļu draudzēm un ģenerālienes Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes darbību te pievērsās sabiedriskajām aktivitātēm. Valmiermuižā meklējams latviešu izglītošanās, tieši skolotāju, sākums, tāpēc vēlamies akcentēt gara gaismu un tās nozīmību. Pērn valsts svētku laikā kopā ar režisoru Reini Suhanovu tika izveidota klausāmpastaiga ar latviešu zemnieku dzīvesstāstiem, taču šogad novembrī gaismas instalāciju veidos mākslinieks Krišs Salmanis. Virzām, lai Valmiermuižas parku atzītu kā vēsturiska notikuma vietu – Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes dzīves vietu (uzsākts 2018. g., turpinās).

    5. Valmiermuižas parka labiekārtošana – visiem atvērta, pievilcīga vieta atpūtai, izklaidei un izziņai. Īstenoti apjomīgi projekti – muižas stilistikas rotaļu laukums bērniem, nojume pasākumiem, soliņi zem simtgadīgiem parka kokiem. Valmiermuižas kultūras biedrība radījusi jaunus vides objektus, iedvesmojoties no 19. un 20. gs. vēstures liecībām. Valmiermuižas parkā un turpat līdzās esošajā Valmiermuižas klēts terasē izvietotas vizualizācijas, kā, iespējams, izskatījās greznā un pamatīgā Valmiermuižas pils.

    6. Vasaras dzīvās mūzikas vakaros klausāmi ne tikai pieredzējušie, bet arī jaunie mūziķi, kas pārstāv dažādus mūzikas žanrus un rada kvalitatīvu oriģinālmūziku.

    7. Kino Valmiermuižā – labākās un jaunākās filmas baudāmas gan vasaras brīvdabas kino vakaros, kur iespēja satikt arī režisorus, aktierus un citus radošos, gan arī gada aukstajā laikā Valmiermuižas viesistabā, kur skatāms Manhetenas īsfilmu festivāls un īpaši seansi no Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RigaIFF).

    8. Teātrim un mākslai ir būtiska loma biedrības radītajā kultūras piedāvājumā – sākot no nevalstisko teātru (Kvadrifrons, Ģertrūdes ielas teātris, Dirty Deal Teatro) viesizrādēm Valmiermuižas viesistabā līdz sadarbībai ar Valmieras vasaras teātra festivālu, rīkojot vērienīgas izrādes Valmiermuižas laidarā, kur norisinājusies arī laikmetīgās dejas izrāde. Šogad arī izveidojusies sadarbība ar Latvijas Leļļu teātru, lai arī mazākie kultūras baudītāji varētu pieredzēt profesionālas teātra izrādes.

    9. Laikmetīgās mākslas kūrēšana – izveidojusies lieliska sadarbība, kas īstenojusies izstādēs, ar tādiem māksliniekiem kā Māris Bišofs, Ritums Ivanovs, Kaspars Podnieks, Jānis Šneiders un Madara Kvēpa. Rīkotas arī radošas lekcijas un nodarbības, lai izzinātu laikmetīgās mākslas vēsturi un mākslinieciskos paņēmienus.

    10. Veicināt Valmieras novada muižu sadarbību. Valmiermuižas kultūras biedrībai pašlaik ir uzticēta Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma – Valmiera2027 iniciatīva par muižu tīkla ieceres attīstīšanu. Tas ir pašu radīts koncepts, iekļaujot Valmieras novada muižu, piļu un kultūras mantojuma objektu entuziastu, darbinieku, saimnieku un aktīvo iedzīvotāju idejas un vēlmi sadarboties. Muižas kā kultūras vēstniecības. Dalībniekiem tas būs instruments un atbalsts samilzušo problēmu, izaicinājumu risināšanai, trūkstošo zināšanu un prasmju pilnveidošanai.

    Kā viens no biedrības desmitgades lielajiem mērķiem ir vēstures grāmatas „Valmiermuiža” izdošana (autors Dr.art. Jānis Kalnačs). Monogrāfijā, balstoties arhīvu dokumentos, vēsturiskās publikācijās un pētījumos, tiks apskatīta Valmiermuižas vēsture un izcilākās personības. Tā iecerēta kā stāsts par vienu no lielākajām Vidzemes muižām, kas līdz pirmajam pasaules karam pastāvēja līdzās nelielajai apriņķa pilsētai Valmierai. Tiks izsekots plašā Valmiermuižas kompleksa attīstībai, kas ietvēra vairāk nekā četrdesmit ēku un varenas teritorijas, līdz mūsdienām. Plānots to izdot līdz 2022. g. beigām.

    Paldies visiem atbalstītājiem, palīgiem un līdzi jutējiem, kas šajos 10 gados ir noticējuši Valmiermuižas kultūras biedrības mērķiem – Valmieras novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, LEADER programmas īstenotāji, Vidzemes plānošanas reģions, Valmiermuižas alus darītava un daudzi citi.

    Aizvērt
  • 28. oktobrī plkst. 19.00 Valmiermuižas alus viesistabā atzīmēs Aleksandra Čaka dzimšanas dienu ar Mārtiņa Vilsona dzejas izrādi „Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi.”. Sirsnīgākās svinības parasti ir savējo lokā, tāpēc Valmiermuižā aicina atpūtināt prātus un iepriecināt sirdis viesmīlīgā un mājīgā atmosfērā.

    Šo dzejas izrādi droši var saukt par skatītāju mīlētu! Pagājušajā gada augustā Mārtiņš Vilsons vēra savas mājas durvis pasākumam „Čaks lauku mierā Vilsona verandā”, kurā vasaras vakaru mieru un dzejas izrādi varēja baudīt mājas atmosfērā, turpinot to arī šogad. Skatītāju novērtēta un iedvesmota, izrāde jau otro gadu rudenī dodas arī ārpus mājas un to var baudīt kā „Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi.”.

    Veidojot izrādi, Mārtiņš Vilsons no vairākiem dzejas krājumiem, izraudzījies tās dzejas līnijas, kas gluži kā dzīvē tā vai citādi visas sakņojas mīlestībā. Mārtiņš saka: „Vēlos skatītājus aizvest prom no steigas un ikdienības. Rosināt padomāt par laiku, par vērtībām, par mīlestību. Esmu drošs – dzejas izrāde „Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi.” atklās ne tikai Čaku kā mīlestības dzejnieku, bet jūtīgu vārdu meistaru, kas dzejā ielicis savus pārdzīvojumus un dzīves pieredzi. Esmu izvēlējies to dzeju, kas rezonē manī pašā.”

    Par čakisku līdzdomāšanu Mārtiņš Vilsons ir apbalvots divas reizes: 2021. gadā tika pasniegta Aleksandra Čaka balva par spilgtu un ilggadīgu devumu Aleksandra Čaka dzejas uzvedumu veidošanā un dzejnieka daiļrades vērtību apliecinājumu izrādē „Čaks lauku mierā Vilsona verandā”; 2014. gadā par A. Čaka daiļrades popularizēšanu piešķirta A. Čaka piemiņas nozīmīte.

    Pasākums norisināsies Valmiermuižas alus viesistabā šaurā lokā un mājīgā atmosfērā. Pirms izrādes aicinām ciemoties Valmiermuižas alus virtuvē un izbaudīt nesteidzīgu maltīti, kurai krodzinieki pieskaņos Valmiermuižā brūvētās garšas.

    Pasākuma ilgums 1 stundu 15 min. vai kamēr raisās dzejas iedvesmotas sarunas.

    Biļetes var iegādāties Bezrindas.lv.

    Rīko: Vilsons Production un Valmiermuižas kultūras biedrība. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, garškopju kustība GARDU MUTI, Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Drēgnie rudens vakari ir īpaši piemēroti kvalitatīvu filmu maratonam un sildošiem dzērieniem mājīgā atmosfērā, tāpēc Valmiermuižas alus viesistabā aicina 29. septembrī plkst. 19.00 uz Manhetenas īsfilmu kinofestivālu.

    Manhetenas īsfilmu kinofestivāls jeb Manhattan Short ir unikāls pasākums, un šogad festivāls Latvijā atzīmē savu 10 gadu jubileju! Vairāk nekā 100 000 kinomīļu visā pasaulē vienas nedēļas laikā apvienojas ar mērķi – skatīties un balsot par labākajām pasaules īsfilmām, kļūstot par kinokritiķiem.

    Šogad programmā būs iespēja redzēt filmas no astoņām valstīm: Skotijas, Čehijas, Slovākijas, Spānijas, Austrālijas, Somijas un Libānas, kā arī pa divām filmām no Francijas un ASV. Finālisti pārstāv labākās īsfilmas no 868 pieteikumiem no 70 valstīm. Šī gada festivāla programmas filmas skar veselu spektru tēmu, sākot no attiecību problēmu risināšanas līdz pat pārcilvēciskām spējām un mistikai. Kāda no filmām atklās skatītājiem 11. septembra notikumu caur aculiecinieka skatījumu; cita – parādīs veidu, kā izvairīties no nosodījumiem sociālajā un ekonomiskajā hierarhijā; vēl kāda – atklās paralēles starp jauno paaudzi un protestējošiem brīvības cīnītājiem.

    Festivāls ir kļuvis par tradicionālu Latvijas kino sastāvdaļu,” stāsta festivāla organizators Latvijā, kino režisors Staņislavs Tokalovs, „un šogad mēs sarīkojām arī savu „mazo” – Latvijas jauno kino veidotāju konkursu, kura uzvarētāja filmu demonstrēsim pirms Manhattan Short 2022. gada programmas, tādejādi dodot iespēju mūsu jauniešiem parādīt savus darbus plašākai auditorijai un motivējot radīt savus oriģināldarbus.”

    Filmu valoda: oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.
    Biļetes cena: 6 EUR (iekļauts Valmiermuižas alus darītavas spirdzinājums), biļetes iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798

     

    Aizvērt
  • Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai.

    „Valmiermuižas alus” jau vairāk nekā 10 gadus brūvē alu, kvasu un zelterus tikai Latvijā, Valmieras novadā, Valmiermuižā, dodot darbu vairāk nekā 100 cilvēkiem. Pērn nodokļos esam samaksājuši 1,88 miljonus eiro, kas ir nozīmīgs pienesums valsts budžetam. Pagājušajā gadā mūsu brūvējumu eksports pieauga par 20%, šogad esam plānojuši vēl 20% eksporta pieaugumu, paredzot, ka tas veidos ap 10% no kopējā apgrozījuma.

    Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn „Valmiermuižas alus” elektrības patēriņš sasniedza 600 kWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 kWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 kWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs.

    Vēl lielāks alus cenas pieaugums nav risinājums, gan ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, gan augošo alus importu. Tādēļ valsts atbalsts ir kritiski nozīmīgs gan darba vietu saglabāšanai, gan nozares „uzturēšanai pie dzīvības” šajā ziemā.

    Mēs, mazie alus darītāji, īpaši smagi izjūtam energoresursu sadārdzinājumu šai ziemai. Jau pagājušā ziemā Covid-19 ierobežojumi mazos alus darītājus skāra īpaši smagi, jo ievērojamu pārdošanu veidoja restorāni un bāri, kuros Covid-19 ierobežojumu dēļ līdz šī gada martam alus pārdošana samazinājās uz pusi. Restorāni un bāri tad saņēma valsts atbalstu, bet alus ražotāji nesaņēma.

    Ja „Valmiermuižas alus” un citas vietējās alus darītavas nevarēs saņemt valsts atbalstu šoziem līdzīgi kā citi energoietilpīgie ražotāji, zaudēsim cenu konkurencē alus importam. Kas ir īpaši satraucoši, jo jau šobrīd vairāk nekā 60% alus Latvijā tiek importēts. Būsim spiesti šajā ziemas sezonā samazināt brūvēšanas apjomu, kas novedīs gan pie darba vietu likvidēšanas, gan eksporta tirgus zaudēšanas.

    Aicinu atbildīgās ministrijas pārskatīt atbalsta saņēmēju nozares, lai pasargātu Latvijas alus ražošanas nozari no iznīcības!

    Aizvērt
  • Ik gadu otrajā septembra svētdienā tiek atzīmēta Tēvu diena, tāpēc pirmssvētku noskaņās, sestdien, 10. septembrī, plkst. 13.00 Valmiermuižas viesistabā aicina uz Latvijas Leļļu teātra viesizrādi „Tuntuļu Jurītis”.

    Atzīmējot mākslinieka un dzejnieka Alberta Kronenberga 130 gadadienu, režisors Ģirts Šolis nolēma radīt muzikālu objektu izrādi bērniem no 5 gadu vecuma – „Tuntuļu Jurītis”. Tas ir pasakains un aizraujošs stāsts par apķērīgo lauku zēnu Jurīti, kurš iekļūst gan neticamos piedzīvojumos, gan nepatikšanās, no kurām vienmēr izkuļas ar veselu ādu. Asprātīgie pantiņi, kuros dzirkstī Albertam Kronenbergam tik raksturīgais vieglums un ironija, ir latviešu literatūras bagātība, kura būtu jāiepazīst jebkuram bērnam.

    „Tie ir maza puikas piedzīvojumi lauku dzīvē. Lielā mērā šis darbs ir par pilsētniekiem, par to, ka mazo Jurīti mēģina iesaistīt dažnedažādos lauku darbos, un vienlaikus arī par to, ka bērns ir tik taupāms un pieskatāms… Vēstījums nav mainījies – savus bērnus par daudz kontrolējam, pieskatām un „taupām”, bet bērnam kaut kādā veidā ir jāgūst pieredze, pieaugušie to priekšā nevar pateikt,” tā par savu izrādi „Tuntuļu Jurītis” saka režisors Ģirts Šolis.

    „Kronenberga teksti ir draiski un rotaļīgi – viņš spēlējas ar vārdiem, atskaņām, valodas iespējām, mēs – ar tēliem, objektiem, mūziku, radot tādu kā gadatirgus atmosfēru, kurā kūsā pamatīga dzīvība. Tirgus ir vieta, kur var ieraudzīt visneparastākos raksturus, kur satiekas visdažādākie cilvēki, kur lieliski izpaužas katras tautas mentalitāte. Kronenbergs savos darbos ir ļoti latvisks, bet tas nav nekāds latviešu pelēcīgums – tieši otrādi, viņa tēli ir ļoti vitāli, notikumi spraigi. Tas ir lielisks iedvesmas avots izrādei, kurai šāda satura bagātība ir ļoti noderīga. Liela loma šajā iestudējumā būs arī muzikalitātei – dziesminieks Mikus Frišfelds ir cītīgi pastrādājis, lai darbību papildinātu asprātīgs muzikālais materiāls, ko uz visdažādākajiem instrumentiem izpildīs izrādes aktieri,” stāsta izrādes režisors.

    Iestudējuma radošo komandu veido aktieru ansamblis – Arnita Jaunzeme, Dace Vītola un Pēteris Galviņš, mākslinieki Reinis Pētersons un Rūta Briede, komponists Mikus Frišfelds un režisors Ģirts Šolis.

    Izrāde bērniem no 5 gadu vecuma, norisināsies divos cēlienos, ilgums: 1 h 25 min.

    Ieejas biļete: 7 EUR iegādājama Bezrindas.lv.

    Nākamās viesizrādes Valmiermuižas viesistabā: 20. oktobrī plkst. 18.00 „Bruņinieks, kuram sāpēja zobi”, 24. novembrī plkst. 18.00 „Makss un Morics”.

    Viesizrādes rīko Valmiermuižas kultūras biedrība kopā ar Latvijas Leļļu teātri, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Valmiermuižas alus darītava.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Turpinot tradīciju par gadskārtu atzīmēšanu, 17. septembrī no plkst. 11.00 līdz 17.00 Valmiermuižas parku pieskandinās Miķeļdienas svinības un „Gardu muti” tirdziņš. Kā arī pirmo reizi Valmiermuižā norisināsies zaļā dzīvesveida festivāls „GreenFest”.

    Miķeļi iekrīt dabas veltēm bagātākajā gadalaikā, kas ir arī ražas svētki un tirgus dienas. Šogad Miķeļdienas svinībās būs apvienojušies kupls skaits tirgotāju, jo ierastajiem „Gardu muti” tirdziņa dalībniekiem pievienosies arī „GreenFest” organizētā „Mūsu Bio tirgus” mājražotāji un amatnieki.

    „GreenFest” kā pasākumu kopums norisinās jau piekto gadu un tā galvenais mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību ekoloģijas un vides problēmām, kas skar mūs visus. Līdz ar to par savu galveno misiju ir izvirzījis ideju – Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā atļaut saimniekot tikai pēc dabai draudzīgām, bioloģiskām saimniekošanas metodēm, kā arī veicināt ikviena cilvēka interesi un iesaisti zaļa un ilgtspējīga dzīvesveida praktizēšanai ikdienā, izvēloties dabai un cilvēka veselībai draudzīgu pārtiku, kas ir arī viena no „Valmiermuižas alus darītavas” pamatvērtībām.

    Nemainīgi „GreenFest” programmā tiks iekļautas visdažādākās pasākumu tēmas – vide, cilvēks, uzturs, ilgtspējība, savedot kopā savu jomu ekspertus, nozares līderus, politiķus un uzņēmējus. Apzinot mūsu katra kā indivīda un kopējo kolektīvo ietekmi uz pasauli, „GreenFest” aicinās diskutēt par GNP kā pirmo BIO reģionu Latvijā, šķetinot tādus jautājumus kā – „Vai Eiropas Zaļais kurss ir drauds vai iespēja uzņēmējiem” un „Kādu „mantojumu” atstāsim nākamajām paaudzēm ar šodienas lēmumiem”. Dienas vidū Anna Bole sniegs ieskatu pārtikas anatomijā, pētot „Kas lācītim vēderā – pesticīds vai vitamīns?”. Savukārt, atbildes uz jautājumu „Ko palietot, gāžot uztura piramīdas”, meklēsim kopā ar Agnesi Zlatu.

    Rīts iesāksies ar teātra izrādi jaunākajiem festivāla apmeklētājiem, kā arī ar izzinošām nodarbēm kopā ar Skudru un „Urda”. Visas dienas garumā darbosies ZAAO ceļojošais autobuss, „Darbnīcu Parks”, augu sēklu maiņas skapis, konservēšanas darbnīca, kā ar būs skatāma īpaši šim pasākumam veidota Ilzes Blokas režisētā īsfilma, kurā dalību ņēmusi „GreenFest” organizatoru komanda. Vakara noslēgumā apmeklētājus priecēs grupa „Jōra”.

    Dalība festivālā – bez maksas. Pasākuma organizatori atgādina, ka lekcijas varēs noskatīties atkārtoti, apmeklējot „GreenFest” tīmekļa vietni vai Facebook.

    Tirgotāju pieteikšanās līdz 14. septembrim.

    Pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos.

    Miķeļdienas tirdziņu „Gardu muti” un zaļā dzīves veida festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un „GreeFest”. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, „Gardu muti”, Valmieras novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, SIA „ZAAO”.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Valmiermuižas kultūras biedrība ir saņēmusi finansējumu no Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF), lai īstenotu projektu ar mērķi uzlabot biedrības kapacitāti, lai, radot nepieciešamos rīkus, stiprinātu organizācijas pamatus, veicinātu atpazīstamību, sekmējot finansiālu neatkarību no projektu konkursiem.

    Projekta īstenošana ļaus sagatavot biedrības stratēģiju (ilgtermiņa dokuments līdz 2030. gadam), kura kalpos par pamatu ikgadējam rīcības plānam, vietējās kopienas līdziesaistes aktivizēšanai un efektīvai organizācijas pārvaldībai, tostarp finanšu vadībai. Savukārt, izstrādājot efektīvus komunikācijas instrumentus – izveidojot mājaslapu un atbalsta piedāvājumu sadarbības partneriem –, tiks veicināta ieinteresēto pušu informētība par biedrības darbību, aktualitātēm un iesaiste. Pirms mājaslapas izveides darbosies blogs, kurā varēs atrast jaunāko informāciju par projekta aktualitātēm. Pēc projekta īstenošanas, pilnveidojot komunikāciju un informācijas pieejamību un dažādas iesaistes iespējas, paredzama lielāka ziedotāju aktivitāte un atbalstītāju interese, kas palielinās biedrības ar projektu finansējumu nesaistītos ieņēmumus.

    Valmiermuižas kultūras biedrība veicina tūrisma attīstību Valmiermuižā un Valmieras novadā, izmantojot novada bagāto kultūrvēstures mantojumu un radītos kultūras tūrisma un radošās industrijas produktus, kā arī līdzdarbojas Valmiermuižas un Valmieras novada tēla veidošanā un popularizēšanā Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, attīstot labvēlīgu ekonomisko, sociālo un kultūrvidi. 2014. g. biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss: pilsoniskas sabiedrības attīstība; kultūras veicināšana. Stiprinot Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitāti, uzlabojot atpazīstamību un veidojot regulāru komunikāciju ar sabiedrību, lai to iesaistītu un informētu, iespējams kvalitatīvāk, pārdomātāk un ilgtspējīgāk nodrošināt biedrības pamatdarbību, sekmējot tās kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktivitātes.

    Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs. Fonda finansējumu visās valstīs nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis, kas finansē EEZ un Norvēģijas grantus), individuāli vienojoties ar katru saņēmējvalsti par fonda apjomu konkrētajā valstī. AIF darbības mērķis visās valstīs ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana.

    Projekts „Valmiermuižas kultūras biedrības kapacitātes stiprināšana” (Nr. AIF/2022/KAPAC2/54) tiek īstenots no 2022. gada augusta līdz 2023. gada aprīlim.

    Plašākai informācijai:
    Valmiermuižas kultūras biedrība,
    kultura@valmiermuiza.lv,
    tālr. nr.: 27337798.

    Aizvērt