Preses ziņas

  • 2019
  • 2018
  • 2017
  • 2016
  • 2015
  • 2014
  • 2013
  • 2012
  • 2011
  • 2010
  • 2009
  • Sasniedzot maksimālo brūvēšanas jaudu un investējot 500 000 eiro attīstībā, Valmiermuižas alus darītava 2018. gadā sasniegusi sekmīgus finanšu rādītājus: uzņēmuma apgrozījums pērn audzis par 17%, bet peļņa, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājusies par vairāk nekā 30% (no 127 564 eiro uz 168 173 eiro). Šogad uzņēmums turpina ieguldīt attīstībā un pilnveido jaunas alus garšas. Turklāt gada pirmajos četros mēnešos alus darītavas apgrozījums sasniedzis jau 1,53 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

    Valmiermuižas darītā alus pārdošanas apjoms pērn palielinājies par 7,7%. Stiprinot sadarbību ar restorāniem un bāriem, lejamā alus apjoms audzis par 15%, bet 5% izbrūvētā alus eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Šveici, Dāniju un Īriju. „Esam sasnieguši brūvēšanas jaudas robežu, tāpēc tagad varam pilnībā nodoties vēl bagātīgāku alus garšu meklējumiem un radīšanai, ar ko pārsteigt pat visprasīgākos amatu alus baudītājus. Lai gan likumdošana neprasa norādīt alus brūvēšanas vietu, Valmiermuižā lepojamies ar to, ka alu brūvējam tikai Latvijā, un uz etiķetēm norādām „Crafted in Latvia”, tādējādi arī popularizējot Latvijā darīto alu pasaulē,” stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

    Pērn lielākā investīcija 300 000 eiro apmērā ieguldīta jaunas priekšattīrīšanas sistēmas izbūvē – izveidota jauna bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas sistēma. „Kaut esam maza alus darītava, mēs ticam ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai, tāpēc rūpes par vidi mums ir pašsaprotamas. Pagājušogad esam ieviesuši ISO 50001 sistēmu un ieguvuši vides ISO sertifikātu. Lai atslogotu apkārtējo vidi, izmantojam daudzkārt izmantojamas stikla pudeles un metāla mucas. Šogad vēlamies samazināt ūdens un elektrības patēriņu, kā arī mazināt siltuma zudumus, ieviest daudzkārt lietojamas plastmasas glāzes brīvdabas pasākumiem un attīstīt bioloģisko bezalkoholisko dzērienu brūvēšanu,” stāsta A. Ruņģis.

    Savukārt 100 000 eiro, piesaistot arī „Lauku atbalsta dienesta” līdzfinansējumu, investēti jaunu iesala dzirnavu iegādē – divu valču iesala dzirnavas nomainītas ar četru valču dzirnavām, lai iesala graudu samaltu vēl vienmērīgāk un iegūtu vēl izteiksmīgāku garšu. A. Ruņģis atzīst, ka pat mazi garšas uzlabojumi prasa lielus ieguldījumus, taču atbilstošas gatavošanas iespējas ļauj meistariem slīpēt savu meistarību un alus kvalitāti. Vēl 100 000 eiro uzņēmums ieguldījis vēl bagātīgāku garšu radīšanā, katru mēnesi radot un pārbaudot jaunas alus garšas, kas ir mazas alus darītavas lielākais spēks.

    „Alus baudīšanas kultūra Latvijā turpina attīstīties, aug interese par amata alus darītavām un to daudzveidīgo alus garšu piedāvājumu. Tāpēc pērn esam sekmīgi attīstījuši Valmiermuižas seno iesalu alu izlasi. Tās pārdošanas apjomi auguši četrkārtīgi, sasniedzot 70 583 litrus. „Valmiermuižas tumšajam dūmalum” pievienojām „Valmiermuižas klona alu”, bet 2018. gada decembrī – prasīgāko alus baudītāju delikatesi „Valmiermuižas Baltijas porteri”. Tuvākajā laikā plānojam attīstīt arī „Kokmuižas eilu” garšas un paplašināt tā pieejamību Latvijā,” nākotnes ieceres ieskicē „Valmiermuižas alus” saimnieks.

    Bezalkoholisko dzērienu tirdzniecība 2018. gadā piedzīvojusi 23% pieaugumu. Vispieprasītākie bijuši bezalkoholiskie dzērieni „Gardu muti”, kas pērn pārdoti par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Augošs pieprasījums pēc Valmiermuižas zelteriem bijis gan lielveikalos, gan restorānos, jo cilvēki aizvien biežāk tīras Latvijas garšas meklējumos izvēlas no vietējiem augļiem un ogām gatavotus bezalkoholiskos dzērienus.

    100% SIA „Valmiermuižas alus” un SIA „Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu „Valmiermuiža” ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt „Valmiermuižas alus” eksportu. 60% fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24% Austrijas ieguldījumu fondam „Industrieliegenschaftenvervaltungs AG” (ILAG) un 16% Vācijas uzņēmumam „Thinkflink GmbH”.

    Papildu informācija:
    Agnese Ruberte, „Valmiermuižas alus” komunikācijas konsultante
    M.:+371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt
  • Etnofestivāls SVIESTS 15. jūnijā Valmiermuižas parkā pulcēs latviešu māksliniekus, kuri atzinību guvuši kā pašu mājās, tā pasaulē.

    Nule kā savu pirmo albumu „Visuma vizošā tumsa” prezentējis radošais muzikālais duets ZeMe, kurā apvienojusies kokles karaliene Laima Jansone un DJ galdu un elektronikas meistars DJ Monsta. Pirms apvienības izsludinātā koncerta septembrī, duets, kuru dziļi iedvesmojusi zemes mitoloģija, kāps arī uz etnofestivāla SVIESTS 2019 skatuves. ZeMe dziesmu melodijas ceļas no latviešu tradīcijās sakņotās mūzikas kombinācijā ar jaunākajām mūsdienu tehnoloģijām un brīvās improvizācijas un dzīvas lūpošanas saspēles. Šī dueta īpašā skaņa rodas, kokles meditatīvajām skaņām saspēlējoties ar ekspresīvo skrečošanu. Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka kokle ir tradicionāls latviešu stīgu instruments, kura 2000 gadus garā vēsture vēl arvien tiek izzināta. Laima spēlē 19. gadsimta kokles atdarinājumu.

    15. jūnijā Valmiermuižā uz etnofestivāla SVIESTS skatuves kāps arī starptautiski atzītākā „world music” grupa, Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji un līderi – Iļģi. Viņu mūzikā valdošais noskaņu spektrs variē no suģestējoša miera, kas dod spēku likt bēdu zem akmeņa, līdz nevaldāmā dzīvespriekā dzirkstošai vitalitātei: viena rada, uztur otru, tās ir divas viena otrai neatšķeļamas puses, bez kurām nevar pastāvēt veselums – dzīve, kuras mūžseno kārtību apliecina Iļģu skaņu māksla. Izmantojot tautasdziesmu kā iedvesmas avotu, Iļģi ne tikai nav vairījušies no mūsdienīgu muzikālu tēmu un instrumentu izmantojuma, bet arī ir kuplinājuši skanējumu ar citu tautu folkloras elementiem. Agrāko gadu veikumā mūziķi pauduši pārliecību, ka latviskas dzīves skaņā ne ķeltu, ne slāvu akcents nav neiederīgs, bet to tikai bagātina.

    Īpaši etnofestivālam SVIESTS 2019 videomāksliniece Katrīna Neiburga veidos videomākslu ciklam „Pagānu gadagrāmata”, kuru vienīgo reizi būs iespēja noskatīties festivāla laikā – 15. jūnijā Valmiermuižas parkā!

    „Pagānu gadagrāmata” ir suģestējošs tautas mūzikas un tās atspulga mūsdienās sakausējums, vienota un aizraujoša svīta. Cikls veidots nosacītās 5 daļās – „Atkusnis”, „Pavasaris”, „Vasara”, „Rudens” un „Ziema”, kurās RTU vīru kora „Gaudeamus” un solistu atskaņotās dziesmas saistītas ar konkrētu gada laiku ritu. “Tās ir gadalaiku nomaiņas ārpus pilsētas – tur, kur mēs parasti vairs neesam – pie upes, kas tek dienu un nakti, pie jūras, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no mums, pļavās, kuras zied savvaļā ar saviem putniem un mežos, kuros slēpjas zvēri. Šīs dziesmas ir domātas pilsētas cilvēka iekšējam „es” kā vesela gada retrospekcija – tur, kur parasti mēs neesam,” teic pats cikla komponists Uģis Prauliņš.

    Festivāla dienas daļā – amatnieku un mājražotāju tirdziņš, seno amata prasmju meistarnīcas, tautas muzikantu un deju koncerts. Festivāla dienas daļā ieeja ir bez maksas, bet biļetes uz etnofestivāla SVIESTS vakara daļu pieejamas pasākumu platformā kurpes.lv un tirgotavā līdzās Valmiermuižas alus darītavai.

    Plašāk par pasākuma programmu: http://etnosviests.lv/.

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”.

    Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „Ramirent”, „Valmieras Namsaimnieks”, „ZAAO”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr.: 27337798.

    Aizvērt
  • Vasaras saulgrieži visos laikos ir bijuši lielākie gadskārtu svētki, ko arī Valmiermuižā jau devīto gadu atzīmēsim. Lielākais gada notikums mūspusē ir etnofestivāls „SVIESTS”, kurā 15. jūnijā Valmiermuižas parkā izzināsim laika ritējumu.

    Šogad kulsim pa diviem lāgiem – kā dienā, tā vakarā. Dienas kulšanā iecerētas gadskārtu svinības un mājražotāju tirdziņš „Gardu muti. Aicinām amatniekus un mājražotājus laikus pieteikt dalību tirdziņā, kas Valmiermuižas parkā risināsies no plkst. 11.00 līdz 16.00. Spēkpilna rudzu maize, brangi kūpinājumi, dažādu veidu sieri, svaigs medus – atrādi savu Latvijas garšu! Tirdziņu apmeklētāji augstu vērtē arī rokām darinātu apģērbu, rotas, skaistumlietas un citus amatnieku darinājumus. Pieteikt dalību tirdziņā var līdz 10. jūnijam, aizpildot pieteikuma lapu internetā.

    Dienas kulšanā priecēs tautas muzikantu koncerts, kurā Valmiermuižas parku pieskandinās Valmieras kultūras centra kuplā „Etno kokļu kopa”, folkloras deju kopa „Dandari”, Rožupes kultūras nama folkloras kopa „Rūžupis veiri”, kā arī priecēs Burtnieku novada jauniešu tautas deju kolektīvs „Sadancis” ar draugiem. Vasaras saulgriežu svinībās esam izzinājuši tradīcijas, un šogad amata prasmju meistarnīcu tēmu paplašināsim ar „laika ritējuma” izpēti, ļaujot iedziļināties mūsu vēsturē, ikdienas darbos un amata prasmēs, kas bija cieši saistītas ar nu jau ļoti aktuālo tēmu par ilgtspējīgu un zaļu dzīvesveidu.

    Īpaši vasaras saulgriežu laikā, kad ikviens meklē jāņuzāles, pin vainagus un rotā mājas, svarīgi zināt, kas tad īsti atrodams pļavās. Pieredzējusī zāļu sieva Līga Eglīte dalīsies zināšanās par dažādu augu pielietojumu un efektivitāti, lai dabas veltes varam izmantot pilnvērtīgi. Keramikas darbnīcā varēs izzināt gan māla apstrādes tehnikas cauri laikiem, gan izmēģināt roku māla trauku lipināšanā. Podnieki Baiba un Einārs Dumpji darbnīcā ļaus izzināt keramikas un podniecības attīstību laika gaitā – rādot dažādus jau izveidotus paraugus un stāstot par to atšķirībām. Savukārt rotu darbnīcā varēs izzināt, kādi gadskārtu raksti bijuši rotās senatnē. Te darbosies Jakubovsku ģimenes saime. Darbnīcā katram būs iespēja pārbaudīt spēkus rotu kalšanas prasmē un paša rokām izgatavot savu personīgo bronzas aproci vai gredzenu. Aproces, gredzeni, kaklarotas, auskari, saktas, piekariņi, ķēdes un daudz kas cits meistariem pa spēkam. Protams, neizpaliks siera siešana un sviesta kulšana, kuļot pienu un krējumu, līdz nevajadzīgais tiek atdalīts, atstājot tikai pašu vērtīgāko! Valmiermuižas parkā viesosies arī Valmiermuižas staļļa saime – būs iespēja gan iepazīties ar zirgiem, gan doties izjādē!

    Festivāla dienas daļā ieeja ir bez maksas, bet biļetes uz SVIESTA vakara daļu pieejamas pasākumu platformā kurpes.lv un tirgotavā līdzās Valmiermuižas alus darītavai. Plašāk par pasākuma programmu etnosviests.lv.

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „Ramirent” „ZAAO”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Iespējams, ka daudzsološos „Sudden Lights” jau esat dzirdējuši festivālos „Laba Daba”, „SummerSound” un „Bauska TASTE”, taču šoreiz viņi ciemosies Valmiermuižas teātra kafejnīcā. Pagājušajā gadā „Sudden Lights” bija īpašie viesi „Prāta Vētras” „Skārda bungu tūrē”. Apmeklētākais koncerts „prātnieku” pastāvēšanas vēsturē, kurā dalību ņēma arī „Sudden Lights”, bija tūres noslēdzošais koncerts Mežaparka estrādē. 17. maijā plkst. 21.00 grupai būs iespēja atkal kāpt uz Mežaparka estrādes dēļiem, kas Valmiermuižas teātra kafejnīcā pārtapuši mainīgajā saimes galdā.

    Grupa „Sudden Lights” jau sevi pierādījusi uz dažādām gan mazākām, gan lielākām skatuvēm. Tā dibināta 2012. gadā, kad Andrejs Reinis Zitmanis un Mārtiņš Matīss Zemītis kopā mācījās mūzikas skolā. Grupas tagadējais sastāvs izveidojās tikai 2014. gadā, kad tai pievienojās Andreja brālis Kārlis Matīss Zitmanis un Kārlis Vārtiņš.

    Par savu pirmo lielo sasniegumu puiši uzskata uzvaru mūzikas konkursā „Pirmā plate” 2015. gadā, pēc kura drīz tika izdots „Sudden Lights” pirmais singls „Tik savādi”. Nākamais singls „Priekšpilsētas valsis” kļuva par pirmo dziesmu, kas nonāca radio rotācijās un kurai tika izdots arī video klips.

    2017. gada septembrī tika izdots grupas debijas albums „Priekšpilsētas”, kas tika nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai „Zelta mikrofons” kategorijā „Labākā debija”. 2018. gada janvārī „Sudden Lights” piedalījās LTV šovā „Supernova” ar dziesmu „Just Fine”, iekļūstot finālā un izcīnot 2. vietu. Neizpalika arī radošais darbs studijā – kopā ar mūziķi un producentu Jāni Aišpuru tika ierakstīts jauns singls „Negribu piezemēties”, kas nonāca arī radio rotācijās un LR2 „Muzikālajā Bankā”.

    Biļetes uz koncertu Valmiermuižas teātra kafejnīcā var iegādāt iepriekš internetā, „Biļešu Paradīzes” un Valmieras drāmas teātra kasē, kā arī Valmiermuižas teātra kafejnīcā. Biļetes cena: 8 EUR.

    Uz tikšanos 17. maijā plkst. 21.00 Valmiermuižas teātra kafejnīcā (Lāčplēša iela 4, Valmiera).

    Plašākai informācijai: teatrakafejnica@valmiermuiza.lv, +371 25740886.

    Aizvērt
  • Par godu Ūsiņam, kurš tur rūpi par zirgiem un ļaudīm vasarā, Valmiermuižas staļļa saime 5. maijā no plkst. 11.00 līdz 15.00 aicina uz Ūsiņdienas svinībām „Zirgi arī smejas” akcijas „Atvērtās dienas laukos” ietvaros.

    Būs iespēja viesoties Valmiermuižas stallī, iepazīt staļļa saimi ekskursijās un drosmīgākie varēs doties arī izjādēs! Stallī šajā dienā būs iespēja iepazīties ne vien ar zirgiem, bet arī citiem dzīvnieciņiem – trušiem, vistām, kazām, teliņiem un pīlītēm. Ūsiņdienas svinības garām nelaidīs bērnu iemīļotā ponijmeitene Zita. Tāpat varēs vērot zirga apkalšanu un zirgu portretu izstādi.

    Zirglietu andelē vienuviet satiekas tie, kam ir ko tirgot, un tie, kas vēlas kaut ko atdot vai pārdot. Kā lieli, tā mazi jātnieki un zirgu mīļi aicināti tirgot un iegādāties gan lietotas, gan jaunas zirglietas un jātnieku apģērbu. Tāpat arī zirgu kopšanas līdzekļus, barību, kārumus, suvenīrus u.c.

    Lai godinātu dainās visvairāk apdziedāto zirgu gādnieku Ūsiņu, neizpaliks arī dziesmas, rotaļas un rumulēšanās! Talkā nāks folkloras deju kopa „Dandari”, kas izmantojot dejotāju un mūziķu pieredzi, saglabā un kopj latviešu horeogrāfisko folkloru.

    Ūsiņdienas svinības „Zirgi arī smejas!” tiek rīkotas akcijas „Atvērtās dienas laukos” ietvaros. Viens no tās mērķiem ir ieinteresēt lielu un mazu pilsētu iedzīvotājus doties prom no pilsētas, lai iepazītu lauku dzīvi, izbaudītu aktivitātes un sajūtas, ko var piedzīvot laukos.

    Plašāka pasākuma programma – www.valmiermuiza.lv/svinibu-kalendars/

    Dalība pasākumā bez maksas.

    Pasākumu rīko biedrība „Valmiermuižas jātnieku skola” un Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmiermuižas alus darītava un Burtnieku novada pašvaldība.

    Plašākai informācijai: +371 26562703, izjades@valmiermuiza.lv

    Aizvērt
  • Jaunizveidotajā kultūrvietā Valmieras drāmas teātrī – Valmiermuižas teātra kafejnīcā – viesosies latviešu režisori ar saviem jaunākajiem kino darbiem. Kultūras gardēžiem iespēja tikties animācijas filmiņas „Saule brauca debesīs” režisori Rozi Stiebru, pilnmetrāžas filmas „7 miljardi gadu pirms pasaules gala” režisoru Jāni Ābeli un filmas „Blakus” radošo komandu. Protams, arī vērot pašus kinodarbus!

    Svētdien, 28. aprīlī, plkst. 10.00 aicinām uz jau otro bērnu rītu Valmiermuižas teātra kafejnīcā. Iztaujājuši „Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” režisoru Edmundu Jansonu, šoreiz skatīsimies animācijas filmu „Saule brauca debesīs” un tiksimies ar režisori Rozi Stiebru. Latvijas animācijas filmu klasiķes Rozes Stiebras vizuāla poēma par Latviju kā Saules meitu, kura piedzimst tumsā, tiek nozagta, bet vēlāk atbrīvota, lai uzplauktu kā skaists zieds mūžībā. Dalība pasākumā 2 EUR no personas vai 5 EUR ģimenei.

    Savukārt maijā Valmiermuižas teātra kafejnīca aicina uz diviem kinoseansiem – 2. maijā plkst. 20.00 būs iespēja vērot Alises Zariņas pilnmetrāžas filmu „Blakus”. Tas ir stāsts par Luīzi un Kasparu, kuri nejauši satiekas braucienā uz Jāņiem. Viņa bēg no kaitinošiem kaimiņiem un vispārējas bezjēdzības sajūtas, viņš – no brūkošas laulības. Abi ir jauni, talantīgi un apjukuši, abi sapņo kļūt par māksliniekiem un abi nezina, ko iesākt ar savu dzīvi. Varbūt tāpēc viņu kopīgais izbrauciens pārvēršas par savādu, brīžiem komisku un brīžiem sarežģītu ceļojumu cauri attiecībām trīs gadu garumā.

    16. maijā plkst. 21.00 vērosim Jāņa Ābeles pilnmetrāžas filmu „7 miljardi gadu pirms pasaules gala”, kas pārstāv Latvijas kinematogrāfā ne pārāk bieži sastopamo melodrāmas – jeb kā to dēvē pats režisors – mīlas drāmas žanru, kurš arvien ir vilinošs daudziem kino skatītājiem. Dalība katrā pasākumā – 3 EUR.

    Valmiermuižas teātra kafejnīca ir jauna kultūrvieta Valmierā. Tā ir jauna telpa ne vien mūsdienu Latvijas garšu baudīšanai, bet arī dažādām mūsdienu Latvijas laikmetīgās mākslas izpausmēm. Valmiermuižas teātra kafejnīca Valmieras drāmas teātrī gaida viesus katru dienu no plkst. 12.00 līdz 23.00, izņemot pirmdienas.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798.

    Aizvērt
  • Nu jau zināms, ka etnofestivāls SVIESTS vasaras saulgriežu laikā tradīciju izzinātājus un dažādu tautu un žanru mūzikas cienītājus gaidīs 15. jūnijā Valmiermuižas parkā, lai kopīgi kultu sviestu! Sviests tradicionāli tiek iegūts rūpīgā darbā, kuļot pienu un krējumu, līdz nevajadzīgais tiek atdalīts, atstājot tikai pašu vērtīgāko. Tieši to arī kopīgi radīsim un baudīsim!

    Šoreiz festivāls aicina lūkoties un pārsajust laiku, izceļot gadskārtu norises un nākamajam laika posmam pieskaņotas darbības, veicinot veselību, laikapstākļus un labklājību. Šī būs īstā vieta, kur īsi pirms vasaras saulgriežiem sajust kultūru tās dažādajās izpausmēs.

    Sviestu te kulsim pa diviem lāgiem – kā dienā, tā vakarā, ļaujot dabīgi iekļauties laika ritējumā un iespējās. Dienas kulšanā – gadskārtu svinības un mājražotāju tirdziņš „Gardu muti”, tradicionālo amatu prasmju meistarnīcas, tautas muzikantu un tautas deju koncerts.

    Vakarā kulsim brangi – ne tikai latviešu mēlē un ritmos. Kokles karaliene Laima Jansone un elektronikas meistars Dj Monsta apvienojušies radošā muzikālā duetā ZeMe. Šāds nosaukums nav nejaušs, jo viņus dziļi iedvesmojusi zemes mitoloģija. Viņu radīto dziesmu melodijas ceļas no latviešu tradīcijās sakņotās mūzikas kombinācijā ar jaunākajām mūsdienu tehnoloģijām un brīvās improvizācijas un dzīvas lūpošanas saspēles. Etnofestivālā nu nekādi neiztikt bez Latvijas postfolkloras kustības aizsācējiem un līderiem, starptautiski visatzītākās mūsu zemes „world music” grupas „Iļģi”. No Dublinas ceļu uz Valmiermuižu mēros īru grupa „Lankum, kurai piemīt alķīmiska spēja savienot tradicionālu folku ar mūsdienīgiem strāvojumiem, lai kaldinātu mūziku, kura ir mistiska un transcendentāla. „Lankum” ir viena no tām grupām, kuru tu pats pat nezināji, ka vienmēr esi meklējis. Savukārt franču grupas „Wipidoup” mērķis ir atrast īpašu transa stāvokli, bezgalīgi variējot katras kompozīcijas tēmu. „Wipidoup” ir kļuvis par bretoņu mūzikas atskaites punktu gan dancotājiem, gan citiem tradicionālās mūzikas cienītājiem. Klausītājus priecēs suģestējošs tautas mūzikas un tās atspulga mūsdienās sakausējums, vienota un aizraujoša svīta „Pagānu gadagrāmata”. „Tās ir gadalaiku nomaiņas ārpus pilsētas – tur, kur mēs parasti vairs neesam – pie upes, kas tek dienu un nakti, pie jūras, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no mums, pļavās, kuras zied savvaļā ar saviem putniem un mežos, kuros slēpjas zvēri. Šīs dziesmas ir domātas pilsētas cilvēka iekšējam „Es” kā vesela gada retrospekcija – tur, kur parasti mēs neesam,” par kora „Gaudeamus izpildīto ciklu teic pats komponists Uģis Prauliņš. Īpaši šim ciklam videomāksliniece Katrīna Neiburga veidos uzveduma vizuālo pavadījumu, kuru vienīgo reizi būs iespēja noskatīties festivāla laikā.

    Etnofestivāla SVIESTS kulminācija ir uguns rituāls. Par „uguns pavēlnieku” jau nodēvētais skulptūras autors Jordi NN no Spānijas būs parūpējies par vizuāli baudāmu un iespaidīgu priekšnesumu! Savukārt izturīgākajiem un aizrautīgākajiem dancotājiem nakts dančus vadīs pieredzējusī folkloras deju kopa „Dandari”.

    Festivāla dienas daļā ieeja ir bez maksas, bet biļetes uz SVIESTA vakara daļu pieejamas pasākumu platformā kurpes.lv un tirgotavā līdzās Valmiermuižas alus darītavai.

    Plašāk par pasākuma programmu: etnosviests.lv.

    Pirms tam gan kulsim vēl kā Valmiermuižas teātra kafejnīcā Valmieras drāmas teātrī, tā Valmiermuižas alus vēstniecībā Rīgā. Ko un kā – par to ziņosim!

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”.

    Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „ZAAO”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr.: 27337798.

    Aizvērt
  • Lēno deju vakarā Valmiermuižas teātra kafejnīcā Valmieras drāmas teātrī 18. aprīlī uzstāsies režisors un mūziķis Vladislavs Nastavševs kopā ar eksperimentālās mūzikas grupu „Ezeri”. Klausītājiem jaunā skanējumā izpildīs iemīļotas dziesmas no paša veidotajām izrādēm. Šis būs mākslinieku pirmais koncerts 2019. gadā, kā arī retā reize, kad viņi sniedz baudījumu kultūrmīļiem ārpus galvaspilsētas.

    Nastavševa izrāžu mūzikai raksturīgas liriskas melodijas, kas nu saplūdušas ar ritmiskiem deju mūzikas skaņdarbiem, bet dziesmu tekstiem izmantotas krievu dzejnieka Nikolaja Kuzmina eksistenciālās rindas, kas katru dziesmu padara par stāstu.

    „Dziesmas ir domātas baudai, lai tās klausītos un gūtu baudu, un deja – tā ir citāda komunikācijas forma, kas nāk tad, kad vārdi ir lieki. Līdz ar to lēno deju vakari ir reizē gan koncerts, gan cita veida pieredze, sajūtu notikums – valda atmosfēra, kas iedrošina cilvēkus dejot, ļaujoties mūzikas valdzinājumam un otra cilvēka klātbūtnei,” uzrunājot apmeklētājus, bilst Vladislavs Nastavševs.

    Paša sacerētā un bieži vien arī izpildītā mūzika ir režisora izrāžu neatņemama sastāvdaļa. Skaņdarbu spēju eksistēt ārpus teātra telpas jau pierādījuši vairāki plaši apmeklēti koncerti un „Lēno deju vakari” Fon Stricka villā, Rīgā. Pateicoties klausītāju, skatītāju un dejotāju lielajai atsaucībai un interesei, režisors un komponists Vladislavs Nastavševs kopā ar grupu „Ezeri” Valmiermuižas teātra kafejnīcā vēlreiz izpildīs savus skaņdarbus uz teātra skatuvēm vēl nedzirdētā skanējumā.

    Pasākums norisinās Valmieras Mākslas dienu 2019 ietvaros, pasākuma atbalstītājs – Valmieras pilsētas pašvaldība.

    Vladislavs Nastavševs un grupa „Ezeri” Valmiermuižas teātra kafejnīcā (Lāčplēša iela 4, Valmiera) uzstāsies 18. aprīlī plkst. 21.00. Dalība – 10 EUR, biļetes iegādājamas internetā, Valmieras drāmas teātra un „Biļešu paradīzes” kasēs.

    Valmiermuižas teātra kafejnīca ir jauna kultūrvieta Valmierā. Tā ir jauna telpa ne vien mūsdienu Latvijas garšu baudīšanai, bet arī dažādām mūsdienu Latvijas laikmetīgās mākslas izpausmēm. Valmiermuižas teātra kafejnīca Valmieras drāmas teātrī gaida viesus katru dienu no plkst. 12.00 līdz 23.00, izņemot pirmdienas.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Godinot senos amatus un meklējot jaunus laikmetīgā latviskuma attīstības ceļus, zīmols „Valmiermuiža” vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē un izveidojis jaunu kultūras vietu Valmierā – Valmiermuižas teātra kafejnīcu. Tās izveidē un interjera tapšanā ieguldīti 160 000 eiro.

    Jānis Baiks, Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs: „Ir liels prieks, ka pašmāju amatu alus brūvētāji Valmiermuižas alus darītava ienāk pilsētā ar svaigu, laikmetīgu piedāvājumu. Valmierai ir bagāta kultūras vēsture, kā arī senas ražošanas, tirgošanās un amatniecības tradīcijas. Valmiera lepojas ar uzņēmējiem, kas ciena un godā mūsu saknes, kā arī veido jaunas tradīcijas.”

    Arhitekts Austris Mailītis Valmiermuižas teātra kafejnīcas interjerā apvienojis laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

    „Valmieras teātrī ir ienākušas pārmaiņas un jaunas vēsmas. Teātra kafejnīca ir atdzimusi jaunā kvalitātē kā unikāla kultūrvieta un vide radošām izpausmēm,” stāsta Evita Ašeradena, Valmieras drāmas teātra valdes locekle.

    Jaunatklātā Valmiermuižas teātra kafejnīca vienlaikus ir arī mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus. Līdz 24. maijam galerijā ir apskatāma gleznotāja Rituma Ivanova izstāde „Baltā gaisma”. Tajā iekļauti Valmierā vēl nebijuši mākslas darbi – Ivanova baltie plastikas darbi no 2018. gada sērijas „Baltā gaisma” un gleznas no 2013. gada sērijas „Ilūziju simboli”, kas aplūko dzīves, nāves, gaismas un apziņas izpausmes tematiku, vēršot uzmanību uz iekšēju un jēgpilnu dzīves svinēšanu.

    Jaunatklātajā kultūrtelpā plānots organizēt arī dažādus koncertus un kinoseansus. Taču ikdienā kafejnīca piedāvā aizraujošu Latvijas garšas ceļojumu Valmiermuižas šefpavāra Uģa Veita vadībā. Īpaša loma te atvēlēta desertiem un kūkām, ko no Latvijas dabas un zemes veltēm radījusi Valmiermuižas kūkmeistare Madara Puķe.

    Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks: „Līdz ar maksimālās darbības jaudas sasniegšanu Valmiermuižas alus darītavā vēlamies augt tālāk un ieguldīt savas zināšanas un amatu prasmes, lai attīstītu alus baudīšanas kultūru Latvijā, tostarp tai atbilstošu viesmīlības piedāvājumu. Esam pagodināti par draugu – Valmieras drāmas teātra – uzaicinājumu piedalīties koncepta kafejnīcas veidošanā, kas atspoguļo mūsdienu latvisko domāšanu un dizainu. Vēlamies šeit pulcēt kultūras baudītājus un gardēžus no visas Latvijas, kā arī tuvākām un tālākām valstīm, lai rādītu laikmetīgo latviskumu visā tā daudzveidībā.”

    Valmiermuižas teātra kafejnīca gaida viesus katru dienu no plkst. 12.00 līdz 23.00, izņemot pirmdienas. Informācija par kafejnīcas kultūras programmu un piedāvājumu gardēžiem pieejama: www.facebook.com/ValmiermuizasTeatraKafejnica/.

    Papildu informācija:
    Rūta Lapiņa
    „Valmiermuižas alus” vēstnese
    Tālr. 26534501, e-pasts: ruta.lapina@valmiermuiza.lv

    Aizvērt
  • Godinot senos amatus un meklējot jaunus laikmetīgā latviskuma attīstības ceļus, zīmols „Valmiermuiža” vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Nupat Valmierā atklāta jauna laikmetīga kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjera tapšanā ieguldīti 160 000 eiro.

    Arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā apvienojis laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

    Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kas piedāvā aizraujošu Latvijas garšas ceļojumu Valmiermuižas šefpavāra Uģa Veita vadībā. Īpaša loma te atvēlēta desertiem un kūkām, ko no Latvijas dabas un zemes veltēm radījusi Valmiermuižas kūkmeistare Madara Puķe.

    Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks: „Valmiermuižas alus darītava ir sasniegusi maksimālo alus brūvēšanas jaudu. Mēs neplānojam palielināt izbrūvētā alus apjomu, tā vietā radīsim vēl bagātīgāku alus garšu klāstu, paliekot uzticīgi kvalitātei un misijai – attīstīt alus baudīšanas kultūru Latvijā un tai atbilstošu viesmīlības piedāvājumu. Par to rūpējas mūsu viesmīlības virziens „Valmiermuižas pils”. Esam pagodināti par draugu – Valmieras drāmas teātra – uzaicinājumu veidot koncepta kafejnīcu, kas atspoguļo mūsdienu latvisko domāšanu un dizainu. Vēlamies šeit pulcēt kultūras baudītājus un gardēžus no visas Latvijas, kā arī tuvākām un tālākām valstīm, lai rādītu laikmetīgo latviskumu visā tā daudzveidībā.”

    Valmiermuižas teātra kafejnīca gaida viesus katru dienu no plkst. 12.00 līdz 23.00, izņemot pirmdienas. Valmierieši un pilsētas viesi ir aicināti apmeklēt Valmiermuižas teātra kafejnīcas atklāšanas svinību nedēļas pasākumus līdz 31. martam. Informācija par kafejnīcas kultūras programmu un piedāvājumu gardēžiem pieejama: www.valmiermuiza.lv/svinibu-kalendars/.

    Lai popularizētu Latvijas alus garšas mūsu iedzīvotājiem un viesiem, „Valmiermuižas pils” jau kopš darbības pirmsākumiem piedāvā ekskursijas alus darītavā, bet laika gaitā piedāvājums kļuvis aizvien pilnīgāks, nodrošinot vēl bagātīgāku pieredzi alus baudītājiem. Līdzās alus darītavai darbojas alus tirgotava un alus virtuve; jau vairākus gadus atvērta Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā ar savu alus tirgotavu un alus virtuvi; vasarā pieejama Valmiermuižas vasarnīca pie Vaidavas ezera; šogad no aprīļa līdz oktobrim darbosies arī Valmiermuižas alus dārzs Siguldas pils ansamblī. Savukārt līgums par saimniekošanu Valmiermuižas teātra kafejnīcā ar Valmieras drāmas teātri noslēgts uz desmit gadiem.

    Pērn „Valmiermuižas pils” apgrozījums audzis par 12,7%, salīdzinot ar 2017. gadu, kad apgrozījums bija 1,6 miljoni eiro, pagājušajā gadā tas sasniedzis 1,8 miljonus eiro. 2019. gadā plānots audzēt apgrozījumu vēl par 15%, sasniedzot 2,1 miljonu eiro. “Valmiermuižas pils” nodarbina vairāk darbinieku nekā alus darītava: 2018. gadā „Valmiermuižas pilī” strādāja 76 darbinieki, bet alus darītavā – 68.

    100% SIA „Valmiermuižas alus” un SIA „Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu „Valmiermuiža” ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt „Valmiermuižas alus” eksportu. 60% fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24% Austrijas ieguldījumu fondam „Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16% Vācijas uzņēmumam „Thinkflink GmbH”.

    Papildu informācija:
    Rūta Lapiņa
    „Valmiermuižas alus” vēstnese
    Tālr. 26534501
    e-pasts: ruta.lapina@valmiermuiza.lv

    Aizvērt