“Valmiermuižas alus” iegulda attīstībā un eksportā uz Lielbritāniju

  • 2021
  • 2020
  • 2019
  • 2018
  • 2017
  • 2016
  • 2015
  • 2014
  • 2013
  • 2012
  • 2011
  • 2010
  • 2009
  • Atbildot uz pieaugošo alus importa apjomu, Valmiermuižas alus darītava šogad radījusi trīs jaunas alus garšas: vieglu gaišo alu, beļģu stila alu un tumšā alus kokteili. Kopā jauno alus garšu radīšanā ieguldīti 50 000 eiro.

     Valmiermuižas „Pils alus” ir vieglāks un aromātiskāks par gaišo alu, jo tā brūvēšanā izmantoti trīs aromātiskie apiņi. „Pils alus” garša desmit alus provēs slīpēta trīs gadus, uzklausot alus baudītāju ieteikumus. „Alus baudītāji ir mūsu uzticamākie padomdevēji, kuri lūdza izbrūvēt alus garšu, kas būtu vieglāka par gaišo alu, bet tomēr izteiksmīga,” stāsta Aigars Ruņģis, „Valmiermuižas alus” saimnieks.

    Valmiermuižas tumšā alus kokteilis „Frišs” izceļas ar brūkleņu un vīgriezes garšu, paplašinot pastāvīgi augošo alus kokteiļu segmentu – pērn „Valmiermuižas alus” kokteiļu pārdošanas apjoms audzis par 30 %, salīdzinot ar 2019. gadu.

    Savukārt Valmiermuižas alus darbnīcā radītais un brūvētais Kokmuižas beļģu stila gaišais eils „Baltais mūks” ir pašmāju atbilde uz pieaugošo beļģu alus importu Latvijā.

    Valmiermuižas alus darītava pērn pārdevusi 2 181 551 litru alus, ievērojami palielinoties pārdošanai tieši nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

    „Krīzes laikā pircēji kļuvuši patriotiskāki un izvēlīgāki. Tādēļ Valmiermuižas alus darītavā radām jaunas nišas alus garšas, kuras var aizstāt alus importu,” stāsta A. Ruņģis. „Brūvējot Latvijā, sildām Latvijas ekonomiku – pērn nodokļos valsts budžetā iemaksājām 1,5 miljonus eiro.”

    100 % SIA „Valmiermuižas alus” pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt alus darīšanu Latvijā, veidot zīmolu „Valmiermuiža” ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt „Valmiermuižas alus” eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % ‒ Austrijas ieguldījumu fondam „Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16 % ‒ Vācijas uzņēmumam „Thinkflink GmbH”.

    Aizvērt
  • Lai arī pērn kopējais „Valmiermuižas alus” apgrozījums krities par 2,9 %, sasniedzot 5 517 672 eiro, alus darītava kāpinājusi eksportu par 5 %, zelteru pārdošana augusi par 13 %, eilu pārdošana dubultota, savukārt peļņa sasniegusi 310 731 eiro, salīdzinot ar 15 827 eiro pirms gada.

    Kaut arī kopējais Latvijā pārdotā alus apjoms pērn samazinājies par 7,5 %, Valmiermuižas alus darītavas pārdotā alus apjomi pagājušajā gadā sarukuši par 5,5 %, kopumā pārdodot 2 181 551 litru alus, bet ievērojami palielināta pārdošana nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

    „No pirmās dienas „Valmiermuižas alus” svarīgākie klienti ir bijuši restorāni un bāri, kas veidoja ap 25 % pārdošanas apjoma. Pērn martā līdz ar ārkārtas situācijas stāšanos spēkā šos klientus burtiski pazaudējām vienā dienā. Lai Covid-19 „vētrā izpeldētu”, esam izmantojuši valsts atbalsta programmas: subsidētās darba vietas, dīkstāves pabalsti, nodokļu atlikšana un grants apgrozāmajiem līdzekļiem ir ļāvis neapstāties, saglabāt darba vietas, attīstīt jaunas nišas garšas, interneta veikalu un eksportu. Esam „airējuši stiprāk”, lai līdzsvarotu zaudēto pārdošanas apjomu,” stāsta „Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

    Apgūstot Lielbritānijas tirgu un uzsākot bio cidoniju zeltera eksportu uz Igauniju un Zviedriju, Valmiermuižas alus darītava audzējusi eksporta apjomu par 5 %, kopumā sasniedzot 290 000 eiro. Pērn par otru lielāko eksporta tirgu aiz Igaunijas kļuvusi Īrija.

    Pateicoties rabarberu zeltera ieviešanai, zīmola „Gardu muti” zelteru pārdošanas apjomu izdevies palielināt par 13 %, sasniedzot 253 639 eiro. Zelteris gatavots tikai no Latvijas zemnieku izaudzētiem rabarberiem. Arī šogad „Valmiermuižas alus” plāno zelteru ražošanai iepirkt 10 tonnu Latvijas rabarberu.

    Kā novērojis Aigars Ruņģis, pircēji kļuvuši patriotiskāki, bet arī izvēlīgāki, tāpēc „Valmiermuižas alus” pārsteidz ar jaunām alus garšām, kas darītas Latvijā. Ieviešot gaišo medalu, medalus „Namejs” pārdošanas apjoms pērn pieaudzis par 80 %, sasniedzot 83 000 eiro. „Pircēji novērtē, ka medalu brūvējam ar Latvijas bišu medu, nevis ekstraktu vai cukuru,” panākumu formulu atklāj A. Ruņģis. Savukārt trīs bezalkoholiskā alus garšu ieviešana pērn ļāvusi dubultot „Kokmuižas” eilu pārdošanu, sasniedzot 153 422 eiro. „Esam vienīgā alus darītava Latvijā, kas brūvē bezalkoholisko IPA (India Pale Ale), ko novērtējuši autovadītāji,” stāsta A. Ruņģis.

    „Valmiermuiža ir maza muižas alus darītava ar kopējo tirgus daļu 1,1 % un izbrūvētiem 2,18 miljoniem litru gadā. Esam padsmit reižu mazāki par Latvijas lielajām alus darītavām. Pēdējais gads bijis ļoti grūts, bet ražīgs jaunām nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību. „Valmiermuižas alus” no pirmās dienas tiek brūvēts tikai Valmiermuižā, dodam darbu 100 cilvēkiem, sildot Latvijas ekonomiku. Tādēļ uz katras etiķetes varam rakstīt „darīts Valmiermuižā”,” gandarījumu pauž A. Ruņģis.

    100 % SIA „Valmiermuižas alus” pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt alus darīšanu Latvijā, veidot zīmolu „Valmiermuiža” ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt „Valmiermuižas alus” eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % ‒ Austrijas ieguldījumu fondam „Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16 % ‒ Vācijas uzņēmumam „Thinkflink GmbH”.

    Aizvērt
  • Šogad 30 gadu jubileju svin Latvijas Zemessardze – pirmo pavēli sākt zemessargu kandidātu reģistrāciju Zemessardzes priekšnieks izdevis 1991. gada 24. augustā. Par godu svinīgajam notikumam Valmiermuižas alus darītavā tapis gaišs un drosmīgs alus „Savas zemes sargs”, ko galdā celt ikvienam Latvijas patriotam, svinot valsts neatkarību un suminot vīrus un sievas tās sardzē.

    Valmiermuižas alus darītavas sadarbība ar Latvijas sargiem kļuvusi par skaistu svētku tradīciju: pirms diviem gadiem Valmiermuižā radīta Nacionālo bruņoto spēku simtgadei veltīta alus garša „Brīvība”. Nu sava garša tapusi arī Zemessardzei: jaunais alus simboliski vārīts 4. maijā, valsts svētkos, lai maija beigās pēc nesteidzīgas raudzēšanas un noguldīšanas būtu gatavs baudīšanai.

    „Pārliecība par mūsu tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās jau 1991. gadā barikāžu dienās, kad cīņā par Latvijas valsts brīvību un neatkarību bija nepieciešama visas sabiedrības iesaiste. Godinot Zemessardzes 30. gadadienu, varam būt lepni par mūsu valsts skaitliski lielākās Nacionālo bruņoto spēku struktūras un valsts aizsardzības pamata līdzšinējo attīstību un izaugsmi,” saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks. „Esmu gandarīts par mūsu veiksmīgo un tautas pašapziņu pacilājošo sadarbību ar Valmiermuižas alus darītavu. Jaunais alus ir viens no veiksmīgiem un sirsnīgiem piemēriem, kā pateikties par visu esošo un bijušo zemessargu ieguldījumu mūsu valsts drošības un aizsardzības stiprināšanā.”

    Zemessardzes pārstāvji īpašo alu ne tikai cels galdā svētku reizē, bet arī paši piedalījušies tā tapšanā, ciemojoties Valmiermuižas alus darītavā un pārrunājot, kā alum būtu jāgaršo. Jaunais alus „Savas zemes sargs” tiks pildīts 0,5 litru stikla pudelēs, un militārā stilistikā ieturētā etiķete vēstīs stāstu par mūsu galvenajām vērtībām – brīvību un tēvu zemi.

    „Nepietiekami apbruņoti un nepietiekami apmācīti, dažādi ģērbušies, dažāda vecuma, ar dažādām izglītībām, visdažādāko profesiju pārstāvji pirms 30 gadiem spēja vienoties par galveno – nepieciešamību sargāt savu tikko atgūto neatkarību. Arī šodien, kad mūsu pieredze ir daudz lielāka un iespējas – plašākas, mīlestība pret savu zemi zemessargiem ir pirmajā vietā. Ne velti mēdz teikt – zemessargs nav profesija, tā ir sirdslieta. Tāpēc priecājamies, ka esam vajadzīgi Latvijai, un labprāt uz to pacelsim kausu Valmiermuižā darītā īpašā alus,” pauž Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.

    „Kad Latvijas patriots iestājas Zemessardzē, viņš savu sirds pārliecību apliecina ar rīcību. Arī mēs Valmiermuižā esam patrioti un vēlamies nosvinēt Zemessardzes trīsdesmitgadi, dāvinot zemessargiem un katram Latvijas patriotam to, ko protam vislabāk, – jaunu alus garšu svētkiem, Latvijā brūvētu alu ar raksturu, savu stāstu un maigu iesala pilnmutīgumu, ko papildina garšaugu un priedes skuju notis, pēcgaršā atstājot dzidru rūgtenumu,” stāsta „Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

    Zemessardzes lielās jubilejas svinības tiek plānotas augusta sākumā, bet pacelt kausu īpašā alus par godu Zemessardzei varēs ikviens jau maija beigās, iegādājoties jauno alu tirgotavā līdzās Valmiermuižas alus darītavai, Valmiermuižas vēstniecībā Rīgā, tirgotava.valmiermuiza.lv un drīzumā arī citos veikalos visā Latvijā. Alu „Savas zemes sargs” plānots brūvēt līdz gada beigām.

    Aizvērt
  • Valmiermuižas kultūras biedrība radījusi jaunus vides objektus, iedvesmojoties no vēstures liecībām – dažādiem 19. un 20. gadsimta fotouzņēmumiem. Valmiermuižas parkā un turpat līdzās esošajā Valmiermuižas klēts terasē izvietotas vizualizācijas, kā, iespējams, izskatījās greznā un pamatīgā Valmiermuižas pils.

    Burtnieku novada, Valmieras pagasta Valmiermuiža dokumentos tiek minēta jau 17. gs. sākumā. Valmiermuižas (Wolmarshof) kungu māju cēlis Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs ap 1764. g. Aplūkojot 19./20. gs. mijas Valmiermuižas ēku fotogrāfijas un muižas plānus, var itin pilnīgi iztēloties pils izskatu un secināt, ka tā būtībā sastāvēja no divām ēkām. Vēl pašlaik stāvošais neobarokālais tornis noslēdz divstāvu korpusu, kas stiepās no tā uz dienvidrietumiem, uz klēti. Tā bija 40,5 m gara, 10,5 m plata un 6 m augsta ēka, kurai dienvidaustrumos centrālo vārtu pusē bija neliels flīģelis, kas to savienoja ar lielāku celtni (55,6 m x 19,2 m x 6 m), kas orientēta paralēli pils vecākajai daļai. Jaunākais, ampīra formās būvētais korpuss bija vienstāva celtne ar rizalītiem galos un vidusdaļā ar piebūvi dienvidrietumu galā. Tā varētu būt celta 19. gs. sākumā, jo jau 1817. g. plānā tās atrašanās vietā redzama kāda, iespējams, vienkāršoti uzzīmēta ēka, bet 1843. g. muižas plānos tā jau iezīmēta precīzi. Ēka bija iecerēta kā prinča ģenerālgubernatora medību rezidence, vasarnīca viesiem un mednieku uzņemšanai. Iekštelpām bijusi grezna paviljona koncepcija.

    Mūsdienās no Valmiermuižas pils kompleksa palicis vienīgi pils tornis – jaunākā daļa, kas celts 1883. g. Tornis atradies pils ansambļa vidū kā savienotājelements divām dažādu stilu un laiku ēkām. Pils tornis celts trīs stāvos no ķieģeļu mūra ar bagātu fasāžu apdari un apmests. Torņa telpas apgleznotas tā sauktajā mauru stilā, kas Latvijas apstākļos ir unikāls gleznojums (valsts nozīmes kultūras piemineklis „Sienu un griestu gleznojumi (2 telpās)”, Nr. 4551).

    Vides objekti skatāmi jebkurā diennakts laikā. Projektu īsteno Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

    Aizvērt