Preses ziņas

  • 2019
  • 2018
  • 2017
  • 2016
  • 2015
  • 2014
  • 2013
  • 2012
  • 2011
  • 2010
  • 2009
  • Šo ceturtdien, 11.jūlijā, Vaidavas ezera pludmalē uzstāsies “Zelta mikrofona” laureāti un “Austras balvas” ieguvēji – grupa POLIFAUNA. Koncerts apmeklētājiem bez maksas. 

     No plkst. 18.00 mūzikas skaņas pludmales vējos laidīs DJ Šalcošās niedres.

    Plkst. 19.30 grupas POLIFAUNA uzstāšanās.

    Polifauna ir sešu cilvēku super komanda, kas spēlē kosmisku indie popmūziku no sapņu pasaules, muzikāli sekojot 80. un 90. gadu neatkarīgās mūzikas tradīcijām. Kā vēstī informācija, kuru par grupu var atrast interneta dzīlēs – ir vairāk nekā vērts apmeklēt viņu koncertus, ļaujot ieslīgt varenā muzikālā baudījumā, lai esot nomodā sapņotu lieli. Grupa ir Zelta mikrofona laureāti un Austras balvas ieguvēji.

    Ja laiks lutinās ar labiem laika apstākļiem, tad Vaidaveži dos iespēju klausīties koncertu no ezera vidus, iebraucot tajā ar supu vai laivu.

    Aicinām sekot līdzi Valmiermuižas vasarnīca Vaidavā Facebook kontam, lai uzzinātu aktuālo informāciju par pasākumiem un aktualitātēm.

    Koncertvakari Vaidavas pludmalē notiek sadarbībā ar Kocēnu novada domi.

    Aizvērt
  • Ar mūziķes Evijas Vēberes uzstāšanos, 27.jūnijā plkst. 19.30, Valmiermuižas vasarnīcā pie Vaidavas ezera aicinām noslēgt jūnija svētku skrējienu. Koncerts apmeklētājiem bez maksas.
    No plkst. 18.00 mūzikas skaņas pludmales vējos laidīs DJ Vasaras pilnbrieds.

    Plkst. 19.30 Evija piepildīs pludmali ar šķietami nepieradinātām, teju maģiskām mūzikas skaņām.

    Evija Vēbere ir Latvijas mūzikas skatuvei netipiska skaņu ainaviste, kura šobrīd aizrāvusies ar elektronikas maģiju. Viņas neparasto skanējumu rada dažādie uzstāšanās laikā izmantotie mūzikas instrumenti un, protams, viņas īpašais balss tembrs, kas klausītājus aizved ceļojumā uz vietām, kur paši, iespējams, nekad neattaptu nonākt. Dziesmu noskaņu spektrs plešas no rotaļīgi bezrūpīgām dejām līdz teju šizofrēniskām eksistenciālas krīzes izraisošām kantātēm.

    Ekskluzīvu iespēju koncerta baudīšanai piedāvā Vaidaveži – klausīties to no ezera vidus, iebraucot tajā ar supu vai laivu.

    Nākamais koncerts Vaidavas pludmalē 11. jūlijā, kad te uzstāsies grupa Polifauna  – sešu cilvēku super komanda, kas spēlē dream/space pop/rock stila mūziku. Kā vēstī informācija, kuru par grupu var atrast internetā – ir vairāk nekā vērts apmeklēt viņu koncertus, ļaujot sev ieslīgt varenā muzikālā baudījumā.

    Aicinām sekot līdzi Valmiermuižas vasarnīca Vaidavā Facebook kontam, lai uzzinātu aktuālo informāciju par pasākumiem un aktualitātēm.

    Koncertvakari Vaidavas pludmalē notiek sadarbībā ar Kocēnu novada domi.

    Aizvērt
  • Svinot mūsu valsts brīvību, Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, Valmiermuižas alus darītava radījusi īpašu alus garšu „Brīvība”. Tā tapusi jaunajā Valmiermuižas alus jaunu garšu radītavā pēc Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandiera pulkveža Mareka Ozoliņa ierosmes, alus raudzēšanas procesu pieskatot un pārbaudot pašam Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandierim ģenerālleitnantam Leonīdam Kalniņam. Jaunais, nefiltrētais alus „Brīvība” pildīts vien 2500 pudelēs.

    Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgades atzīmēšana ir nozīmīgs Latvijas valsts un Nacionālo bruņoto spēku notikums, kas ikvienam valsts iedzīvotājam atgādina par mūsu senču varonību, cīnoties par valsts brīvību un neatkarību. Turklāt tieši Valmiera ir stāvējusi cieši līdzās mūsu bruņoto spēku pirmsākumiem – tieši te, ģimnāzijas vingrošanas skolotāja Alfrēda Lukstiņa aicināti, Valmieras puikas lika pamatus leģendārajai Cēsu kājinieku pulka skolnieku rotai. No Valmieras pagasta „Pilātiem” nācis Latvijas armijas pirmais virspavēlnieks ģenerālis Dāvids Sīmansons.

    „Valsts patrioti ir arī Valmiermuižā, tāpēc Zemessardzes brigādes komandiera Mareka Ozoliņa rosinājums radīt īpašu alus garšu par godu armijas svinībām rada atsaucību Valmiermuižas alus darītavā. Valmiermuižas alus saimei un Latvijas armijas komandieriem kopā uzraugot ne vien alus vārīšanas un audzēšanas procesu, bet arī izvēloties pudeles etiķetes dizainu, tapis īpašs brūvējums Latvijas armijas svētkos – alus „Brīvība”. Brīvība ir vērtīgākais, kas tautai var būt. Brīvība ir jāizcīna, tā ir ne vien jāsargā, bet arī jāsvin!” stāsta Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

    Latvijas armijas simtgadei veltītais alus „Brīvība” ir viena no pirmajām garšām, kas vārīta Valmiemuižas jaunu alus garšu radītavā – jaunu garšu brūvēšanai izveidotajā mikrobrūzī. „Alus “Brīvība” ir tradicionāls alus ar izteikti tumīgu, piesātinātu un bagātīgu garšu. Četru dažādu iesalu pamats papildināts ar diviem klasiskiem Eiropas apiņiem, kas pievienoti gan vārīšanas, gan raudzēšanas laikā. Tumšas dzintara krāsas alus ticis raudzēts nedēļu, pēc tam trīs nedēļas noguldīts,” nefiltrētā, nepasterizētā alus „Brīvība” brūvēšanas gaitu skaidro A. Ruņģis.

    Alus „Brīvība” pudeles etiķeti rotā viens no Latvijas brīvības simboliem – trīs zvaigznes, kā arī NBS komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa un Valmiermuižas alus darītavas saimnieka Aigara Ruņģa paraksti kā apliecinājums alus kvalitātei un svētku nozīmei. Jaunais alus „Brīvība” tirdzniecībā būs pieejams ierobežotā daudzumā. To 22. jūnijā varēs iegādāties Cēsu kauju Simtgades svinību laikā Cēsīs, kā arī no 19. jūnija Valmiermuižas alus tirgotavās Rīgā, Siguldā un Valmiermuižā.

    100% SIA „Valmiermuižas alus” un SIA „Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu „Valmiermuiža” ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt „Valmiermuižas alus” eksportu. 60% fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24% Austrijas ieguldījumu fondam „Industrieliegenschaftenvervaltungs AG” (ILAG) un 16% Vācijas uzņēmumam „Thinkflink GmbH”.

    Papildu informācija:
    Agnese Ruberte, „Valmiermuižas alus” komunikācijas konsultante
    M.:+371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt
  • Sestdien, 15. jūnija vakarā, Valmiermuižas parkā etnofestivālā SVIESTS 2019 īpašā noformējumā izskanēs Uģa Prauliņa tautas mūzikas cikls „Pagānu gadagrāmata”, kuru izpildīs RTU vīru koris GAUDEAMUS un „Pagānu gadagrāmatas” etno roka grupa. Savukārt pirmo reizi „Pagānu gadagrāmatas” uzvedumam īpašu videomākslas noformējumu veido viena no izcilākajām personībām Latvijas laikmetīgajā mākslā, māksliniece Katrīna Neiburga kopā ar vīdžeju Zani Zelmeni, un to vienīgo reizi būs iespējams noskatīties festivāla laikā.

     Unikālais komponista Uģa Prauliņa tautas mūzikas cikls „Pagānu gadagrāmata” radīts un ieskaņots jau 1998. gadā, taču savu „dzīvo” pirmatskaņojumu aranžējumā vīru korim, solistēm un instrumentālai grupai piedzīvoja vien 2015. gada pavasarī. Kopš tā laika uzvedums vairākas reizes bijis skatāms Rīgā, Liepājā un citviet Latvijā, kā arī Melburnā, Austrālijā. „Pagānu gadagrāmata” ir suģestējošs tautas mūzikas un tās atspulga mūsdienās sakausējums, vienota un aizraujoša svīta nosacītās 5 daļās –  „Atkusnis”, „Pavasaris”, „Vasara”, „Rudens” un „Ziema”, atspoguļojot gada laiku ritu.

    „Tās ir gadalaiku nomaiņas ārpus pilsētas – tur, kur mēs parasti vairs neesam – pie upes, kas tek dienu un nakti, pie jūras, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no mums, pļavās, kuras zied savvaļā ar saviem putniem, un mežos, kuros slēpjas zvēri. Šīs dziesmas ir domātas pilsētas cilvēka iekšējam „Es” kā vesela gada retrospekcija – tur, kur parasti mēs neesam,” par ciklu saka komponists Uģis Prauliņš.

    Katrīnu Neiburgu sadarbībai uzrunājis Kultūras menedžmenta centrs „Lauska” pēc tam, kad centra darbinieki redzējuši viņas videodarbu „Mazsālīti garie gurķi”, kuru šobrīd iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs savai laikmetīgās mākslas kolekcijai. Tas bija stāsts par mūsdienu cilvēka neveiklību dabā un vienlaikus vēlmi saplūst ar dabu, savukārt „Pagānu gadagrāmatas” video ir vairāk vērsts uz kādas sajūtas, domas metaforu, skaidro māksliniece.

    „Asociāciju plūsma, kas ierobežota gadalaiku cikliskumā. Dabas ritums un cikliskums. Dzīvnieku dzīve, sajaukusies ar cilvēku dzīvi. Ceļojums cauri gadalaikiem. Video veidoju kopā ar Zani Zelmeni – ļoti talantīgu jaunu videomākslinieci. Tas ir mūsu kopdarbs. Tie ir video, kas krājušies gadu laikā – gan man, gan Zanei, un šobrīd atraduši īsto vietu un laiku. Viena no video sadaļām būs dīvainas izdarības – jaunie 21. gadsimta cilvēka rituāli, satiekoties ar dabu. Poētisks, nedaudz humoristisks video,” stāsta māksliniece Katrīna Neiburga.

     Biļetes uz SVIESTA vakara daļu pieejamas pasākumu platformā kurpes.lv (https://kurpes.lv/pasakums/etnofestivals-sviests-2019) un tirgotavā līdzās Valmiermuižas alus darītavai.

    Plašāk par pasākuma programmu: http://etnosviests.lv/.

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”.

    Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „ZAAO”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr.: 27337798.

    Aizvērt
  • Kā ik gadus, arī trešā etnofestivāla SVIESTS kulminācija būs uguns rituāls. 15. jūnijā Valmiermuižas parkā iespaidīgu priekšnesumu “Astrolābija” gatavo par „uguns pavēlnieku” dēvētais skulptūras autors Jordi NN no Spānijas, kurš savus mākslas darbus Latvijā ir izrādījis jau vairākkārt.

    Jordi NN savos mākslas darbos pārstāv īpašu Valensijas kultūras tradīciju, kas iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā: tradicionālajos „Fallas” svētkos Valensijas centrālajos laukumos tiek būvētas milzu skulptūras, kas svētku izskaņā tiek sadedzinātas.

    Par iedvesmas objektu etnofestivāla SVIESTS 2019 ugunsskulptūras radīšanai Jordi NN izvēlējies astrolābiju – senu mērinstrumentu, kuru radījuši arābi un kas plaši lietots Senajā Grieķijā un pat vēl viduslaiku Eiropā. Tas ļauj noteikt laika un vietas attiecības pēc saules un zvaigžņu stāvokļa. Astrolābiju izmantoja laika noteikšanā un mērīšanā, ģeogrāfijā, astronomijā un daudzās citās jomās.

    “Uguns skulptūru veidošana ir pa pusei galdnieka, pa pusei inženiera darbs. Kad esam vienojušies par ideju, man jāņem vērā daudzi dažādi apstākļi – ainava un reljefs, meteoroloģiskie apstākļi, vietas pieejamība un daudzi citi. Kad izpētes darbi ir veikti, es strādāju ar trīsdimensionālām skicēm, lai aprēķinātu nepieciešamo konstrukciju, materiālu daudzumu, savienojuma vietas, degšanas un sabrukšanas procesus u. tml. Un tikai tad var ķerties pie skulptūras būvniecības. Vidēja izmēra, teiksim, 5 x 6 m lielas skulptūras būvniecība, kā tas ir šajā gadījumā, ilgst apmēram mēnesi atkarībā no tehniskās sarežģītības. Bet darbs pie tās sākas jau mēnešiem ilgi pirms būvniecības,” stāsta mākslinieks, kurš šobrīd uzturas un skulptūru veido Drabešos. Viņš piebilst – šī nebūs lielākā skulptūra, kādu nācies būvēt, taču noteikti vissarežģītākā.

     Jordi NN (1985) ir dzimis Valensijā, Spānijā. Viņš dažādās mākslas augstskolās mācījies multimediju mākslu – dizainu, fotogrāfiju, video, konceptuālo mākslu, kā arī klasiskās mākslas – tēlotājmākslu, glezniecību un zīmēšanu. Kopš 2010. gada Jordi NN piedalās starptautiskās izstādēs un starpdisciplināros mākslas projektos Grieķijā, Vācijā, Lietuvā, Meksikā, Nīderlandē, Norvēģijā, Taivānā un ASV. 2017. gada nogalē ar rezidences stipendiju mēnesi uzturējies Guandu International Nature Art Festival Taipejā, Taivānā, kur dabas parkā no vietējiem dabas materiāliem – bambusa un rīsa šķiedras auklas – izveidojis vides skulptūru „With Paths Crisscrossing”.Viņš nav svešs arī Latvijas publikai – pirmoreiz Latviju apmeklējis 2014. gadā, mākslinieks periodiski uzturas Latvijā. Jordi NN jau vairākus gadus sadarbojas ar Kultūras menedžmenta centru „Lauska”, īstenojot dažādus ar fotogrāfiju un videomākslu saistītus projektus (2015. gadā – projekta „Joikas un dainas” vizuālais tēls un fotogrāfija; 2016. gadā – multimediju performances „Lāčuvīrs” videoprojekcijas; 2017. gadā – ugunsskulptūra „Uguns saule” etnofestivālā „Sviests”).

    Atbildot, kāpēc vērot ugunsskulptūru klātienē, Jordi NN saka: “Jūs varat to aplūkot ļoti skaistā fotogrāfijā vai pat video. Bet vai jūs jutīsiet uguns siltumu? Vai dzirdēsiet, kā krakšķ degošais koks? Vai varēsiet izvēlēties, no kāda skatu punkta vērot skulptūru sabrūkam? Vai izbaudīsiet patīkamu sarunu ar kādu līdzās pie skulptūras atlieku ugunskura, kamēr uz skatuves skan mūzika? Tās ir neaizmirstamas izrādes, kuras ir vērts pieredzēt klātienē.”

    Biļetes uz etnofestivāla SVIESTS vakara programmu pieejamas pasākumu platformā kurpes.lv un tirgotavā līdzās Valmiermuižas alus darītavai.

    Plašāk par pasākuma programmu: http://etnosviests.lv/.

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”.

    Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „Ramirent”, „Valmieras Namsaimnieks”, „ZAAO”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.

     

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr.: 27337798.

    Aizvērt
  • Jau tikai nedaudz vairāk kā pēc nedēļas – sestdien, 15. jūnijā – Valmiermuižā brangās etnoskaņās ieskandināsim vasaras saulgriežus etnofestivālā SVIESTS!

    Pēc izpārdotiem koncertiem Londonā un pirms kāpšanas uz vienas no Eiropas festivālu populārākajām skatuvēm Roskildē, Valmiermuižā dārdinās īru roka ķeceri LANKUM! No Dublinas nākušajai četrotnei piemīt alķīmiska spēja savienot tradicionālu folku ar mūsdienīgiem strāvojumiem, lai kaldinātu mūziku, kura ir mistiska un transcendentāla. LANKUM izmanto dažādas ietekmes un stāstus, lai veidotu ļoti retu parādību – dziesmugrāmatu iedvesmojoties no cilvēkiem, par cilvēkiem. Cēlušies no gadiem ilgas dalības Dublinas folka un eksperimentālajās kopienās, grupas radošā darbība iedveš jaunu elpu senajos rituālos, savienojoties ar urbāna panka intensitāti un ikreiz balstoties bezgalīgajā īru dūdu skanējumā. Individuālas personības, kuras apvieno bandas mentalitāte, kuras vokālās harmonijas, instrumentālā saspēle un dramatiskā stāstniecība liek uzmanīgi ieklausīties un atdzīvina patieso garu. LANKUM parāda, ka folkmūzika var būt nikna, progresīva un ir vitāls spēks arī mūsdienās.

    Jūnijā pirmo reizi Latvijā viesosies arī WIPIDOUP no Francijas. Grupu dibinājis bretoņu dziedātājs un mūziķis Gildas Le Buhe 2007. gadā. Starplaikā WIPIDOUP ir kļuvis par bretoņu mūzikas atskaites punktu gan dancotājiem, gan citiem tradicionālās mūzikas cienītājiem. WIPIDOUP četrotne spēlēs arī varenus franču dančus! Apvienības mērķis ir atrast īpašu transa stāvokli, bezgalīgi variējot katras kompozīcijas tēmu. Grupa piedāvā izcilu tradicionālu mūziku ar mūsdienu pieskaņu.

    Etnofestivālā SVIESTS priecēs arī pasaulē atzīti pašmāju mākslinieki – radošais muzikālais duets ZeMe, starptautiski atzītākā mūsu zemes „world music” grupa Iļģi, RTU vīru koris „Gaudeamus” ar svītu „Pagānu gadagrāmata”. Etnofestivāla SVIESTS kulminācija ir uguns skulptūras iedegšana!

    Festivāla dienas daļā ieeja ir bez maksas, bet biļetes uz SVIESTA vakara daļu pieejamas pasākumu platformā fienta.com. Iepriekšpārdošanā biļetes vēl var pagūt iegādāt par 8 EUR, pasākuma dienā – 10 EUR. Plašāk par pasākuma programmu etnosviests.lv.

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”.
    Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „Ramirent” „ZAAO”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr.: 27337798.

    Aizvērt
  • Latvijas amatu alus darītava „Valmiermuižas alus” ieguldīs trīs miljonus eiro, lai atjaunotu leģendāro Kokmuižas alus darītavu Kocēnos. Tajā no 2020. gada pavasara tiks darīti Kokmuižas eili, lai Latvijas alus baudītājus iepazīstinātu ar pasaules alus stilu un garšu daudzveidību.

    Kokmuižas alus darītava atradīsies restaurētā muižas laidara ēkā pašā Kocēnu centrā, blakus Kokmuižas pilij. Plānots, ka atjaunotajā brūzī gada laikā taps ap 1,5 miljoniem litru alus.

    „Jau desmit gadus esmu sapņojis, ka reiz Kokmuižā varētu atdzimt leģendārais alus brūzis. Šobrīd sapnis ir kļuvis par plānu, jo uzsākam darbu pie brūža atjaunošanas, lai leģendāro Kokmuižas alu pēc 70 gadiem atkal brūvētu Kocēnos,” stāsta Aigars Ruņģis, „Valmiermuižas alus” saimnieks, kuru pirms pāris gadiem, pētot Valmieras apkaimes alus vēsturi, tik ļoti iedvesmojis Kokmuižas alus darītavas senais veiksmes stāsts, ka viņš apņēmies reiz daudzinātajam alum atdot seno godu.

    Šobrīd ir izsludināts iepirkums par alus brūvēšanas iekārtu un aprīkojuma iegādi. Projekts tiks īstenots ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu, ieguldot arī īpašnieka investīcijas un banku aizdevumu.

    Kokmuižas eili pašreiz nelielā daudzumā tiek brūvēti Valmiermuižas alus darītavā un ir nopērkami lielveikalos Latvijā, bet jau pēc gada to brūvēšana notiks Kokmuižā. Līdz Pirmajam pasaules karam tur atradās lielākais brūzis ārpus Rīgas, kur tika brūvēti Eiropā iecienītāko veidu ali, kas tika eksportēti uz Krieviju līdz pat Vladivostokai. Kokmuižas alus godalgots ar zelta medaļu gan 1901. gadā Rīgas 700. jubilejas izstādē, gan 1905. gadā izstādē Parīzē. Pēc Otrā pasaules kara brūzis darbību pārtrauca. Tā bagātīgā vēsture aprakstīta pērn klajā laistajā Jāņa Kalnača grāmatā par leģendāro alus darītavu.

    „Alus darītava Valmiermuižā brūvēšanas apjomu nepalielinās un turpinās slīpēt savu izcilību garšā bagātu lāgera alu brūvēšanā svētku galdam, kas desmit gados ieguvuši alus baudītāju atzinību Latvijā un citās valstīs. Kokmuižas alus brūzis radīs un brūvēs eilus, lai Latvijas alus baudītājus izglītotu un iepazīstinātu ar alus stilu un garšu daudzveidību, jo alus garšu un stāstu pasaule ir tikpat aizraujoša un plaša kā vīna pasaule,” norāda A. Ruņģis.

    Kokmuižas alus darītavas darbības atjaunošana bagātinās latviešu amata alus darīšanas tradīcijas – arī Kokmuižas alus, tāpat kā Valmiermuižas alus, taps tikai Latvijā.

    100% SIA „Valmiermuižas alus” un SIA „Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku brūvēt amata alu Valmiermuižā, lai tas atgrieztos uz svētku galda, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt „Valmiermuižas alus” eksportu. Savukārt Kokmuižas brūža sūtība būs iepazīstināt Latvijas alus baudītājus ar pasaules alus stilu daudzveidību.

    Papildu informācija:
    Agnese Ruberte
    „Valmiermuižas alus” komunikācijas konsultante
    M.: +371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt
  • Ar mūziķa Chris Noah akustisko koncertu pie Valmiermuižas vasarnīcas , 31. maijā, notiks vasaras sasaukšana Vaidavas pludmalē. Koncerts apmeklētājiem bez maksas.

    Vaidavas pludmale ir īpaša vieta Kocēnu novadā, kur ikdienas skrējienā apstājas laiks un tajā brīdī, kad saule ir sava uzdevuma augstumos – pludmalē ir teju neiespējami atrast kādu brīvu vietu. Šī būs jau piektā vasara, kad atpūtniekus te ar prieku sveicinās arī Valmiermuižas vasarnīca un Vaidaveži, piedāvājot gan kvalitatīvu aktīvo atpūtu – supi, laivas, gan veselīgus pašmāju našķus un spirdzinājumus.

    Atkalsatikšanās tiks nosvinēta ar mūziķa Chris Noah uzstāšanos. Gada sākumā mūziķis aizvadīja savu pirmo solo koncertu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un nu ar akustisko koncertu pieskandinās arī Vaidavas pludmali.

    Plānā:

    No plkst. 18.00 DJ atskaņos mūziku saulītei un vasarai par godu.
    Plkst. 19.00 Akcijas „Pavasara vaibsti Kocēnu novadā” apbalvošana.
    Ap plkst. 19.30 Chris Noah akustiskais koncerts.

    Pasākuma laikā līdztekus spirdzinājumiem no „Valmiermuižas alus darītavas” un „Gardu muti” varēs iegādāt arī gardās itāļu picas, kuras tiks uzburtas „Vīnkalni” brīvdabas picērijā. Bet Vaidaveži piedāvās ekskluzīvu iespēju koncertu klausītos no ezera vidus, iebraucot tajā ar supu vai laivu.

    Un kas jo priecīgāk – mūzika un iedvesmojoša kopā sanākšana Valmiermuižas vasarnīcas pavēnī notiks visu vasaru. 27.jūnijā, plkst. 19.30 jūnija svētkus netipiskās atskaņās aicinās sadzirdēt Evija Vēbere, bet jūlijā bērzu birzītē uzstāsies grupa Polifauna. Mūzika pludmalē skanēs arī augustā, ar vismaz diviem dzīvās mūzikas koncertvakariem.

    Ar jūliju starts tiks dots praktiski prātīgajām trešdienām, kas līdz pat augusta beigām katru otro trešdienu aicinās kopā sanākt radošas darītājas. Plānā apgleznot porcelānu, izzīmēt mandalas, izgatavot īpašus aizsardzības kvēpeklīšus un citas šeptes, kas ļaus darot izzināt un radot piepildīt.

    Aicinām sekot līdzi Valmiermuižas vasarnīca Vaidavā Facebook kontam, lai uzzinātu aktuālo informāciju par pasākumiem un aktualitātēm.

    Koncertvakari Vaidavas pludmalē notiek sadarbībā ar Kocēnu novada domi.

    Aizvērt
  • Sasniedzot maksimālo brūvēšanas jaudu un investējot 500 000 eiro attīstībā, Valmiermuižas alus darītava 2018. gadā sasniegusi sekmīgus finanšu rādītājus: uzņēmuma apgrozījums pērn audzis par 17%, bet peļņa, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājusies par vairāk nekā 30% (no 127 564 eiro uz 168 173 eiro). Šogad uzņēmums turpina ieguldīt attīstībā un pilnveido jaunas alus garšas. Turklāt gada pirmajos četros mēnešos alus darītavas apgrozījums sasniedzis jau 1,53 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

    Valmiermuižas darītā alus pārdošanas apjoms pērn palielinājies par 7,7%. Stiprinot sadarbību ar restorāniem un bāriem, lejamā alus apjoms audzis par 15%, bet 5% izbrūvētā alus eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Šveici, Dāniju un Īriju. „Esam sasnieguši brūvēšanas jaudas robežu, tāpēc tagad varam pilnībā nodoties vēl bagātīgāku alus garšu meklējumiem un radīšanai, ar ko pārsteigt pat visprasīgākos amatu alus baudītājus. Lai gan likumdošana neprasa norādīt alus brūvēšanas vietu, Valmiermuižā lepojamies ar to, ka alu brūvējam tikai Latvijā, un uz etiķetēm norādām „Crafted in Latvia”, tādējādi arī popularizējot Latvijā darīto alu pasaulē,” stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

    Pērn lielākā investīcija 300 000 eiro apmērā ieguldīta jaunas priekšattīrīšanas sistēmas izbūvē – izveidota jauna bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas sistēma. „Kaut esam maza alus darītava, mēs ticam ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai, tāpēc rūpes par vidi mums ir pašsaprotamas. Pagājušogad esam ieviesuši ISO 50001 sistēmu un ieguvuši vides ISO sertifikātu. Lai atslogotu apkārtējo vidi, izmantojam daudzkārt izmantojamas stikla pudeles un metāla mucas. Šogad vēlamies samazināt ūdens un elektrības patēriņu, kā arī mazināt siltuma zudumus, ieviest daudzkārt lietojamas plastmasas glāzes brīvdabas pasākumiem un attīstīt bioloģisko bezalkoholisko dzērienu brūvēšanu,” stāsta A. Ruņģis.

    Savukārt 100 000 eiro, piesaistot arī „Lauku atbalsta dienesta” līdzfinansējumu, investēti jaunu iesala dzirnavu iegādē – divu valču iesala dzirnavas nomainītas ar četru valču dzirnavām, lai iesala graudu samaltu vēl vienmērīgāk un iegūtu vēl izteiksmīgāku garšu. A. Ruņģis atzīst, ka pat mazi garšas uzlabojumi prasa lielus ieguldījumus, taču atbilstošas gatavošanas iespējas ļauj meistariem slīpēt savu meistarību un alus kvalitāti. Vēl 100 000 eiro uzņēmums ieguldījis vēl bagātīgāku garšu radīšanā, katru mēnesi radot un pārbaudot jaunas alus garšas, kas ir mazas alus darītavas lielākais spēks.

    „Alus baudīšanas kultūra Latvijā turpina attīstīties, aug interese par amata alus darītavām un to daudzveidīgo alus garšu piedāvājumu. Tāpēc pērn esam sekmīgi attīstījuši Valmiermuižas seno iesalu alu izlasi. Tās pārdošanas apjomi auguši četrkārtīgi, sasniedzot 70 583 litrus. „Valmiermuižas tumšajam dūmalum” pievienojām „Valmiermuižas klona alu”, bet 2018. gada decembrī – prasīgāko alus baudītāju delikatesi „Valmiermuižas Baltijas porteri”. Tuvākajā laikā plānojam attīstīt arī „Kokmuižas eilu” garšas un paplašināt tā pieejamību Latvijā,” nākotnes ieceres ieskicē „Valmiermuižas alus” saimnieks.

    Bezalkoholisko dzērienu tirdzniecība 2018. gadā piedzīvojusi 23% pieaugumu. Vispieprasītākie bijuši bezalkoholiskie dzērieni „Gardu muti”, kas pērn pārdoti par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Augošs pieprasījums pēc Valmiermuižas zelteriem bijis gan lielveikalos, gan restorānos, jo cilvēki aizvien biežāk tīras Latvijas garšas meklējumos izvēlas no vietējiem augļiem un ogām gatavotus bezalkoholiskos dzērienus.

    100% SIA „Valmiermuižas alus” un SIA „Valmiermuižas pils” kapitāldaļu pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu „Valmiermuiža” ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt „Valmiermuižas alus” eksportu. 60% fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24% Austrijas ieguldījumu fondam „Industrieliegenschaftenvervaltungs AG” (ILAG) un 16% Vācijas uzņēmumam „Thinkflink GmbH”.

    Papildu informācija:
    Agnese Ruberte, „Valmiermuižas alus” komunikācijas konsultante
    M.:+371 29337759, e-pasts: agnese@deepwhite.lv

    Aizvērt
  • Etnofestivāls SVIESTS 15. jūnijā Valmiermuižas parkā pulcēs latviešu māksliniekus, kuri atzinību guvuši kā pašu mājās, tā pasaulē.

    Nule kā savu pirmo albumu „Visuma vizošā tumsa” prezentējis radošais muzikālais duets ZeMe, kurā apvienojusies kokles karaliene Laima Jansone un DJ galdu un elektronikas meistars DJ Monsta. Pirms apvienības izsludinātā koncerta septembrī, duets, kuru dziļi iedvesmojusi zemes mitoloģija, kāps arī uz etnofestivāla SVIESTS 2019 skatuves. ZeMe dziesmu melodijas ceļas no latviešu tradīcijās sakņotās mūzikas kombinācijā ar jaunākajām mūsdienu tehnoloģijām un brīvās improvizācijas un dzīvas lūpošanas saspēles. Šī dueta īpašā skaņa rodas, kokles meditatīvajām skaņām saspēlējoties ar ekspresīvo skrečošanu. Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka kokle ir tradicionāls latviešu stīgu instruments, kura 2000 gadus garā vēsture vēl arvien tiek izzināta. Laima spēlē 19. gadsimta kokles atdarinājumu.

    15. jūnijā Valmiermuižā uz etnofestivāla SVIESTS skatuves kāps arī starptautiski atzītākā „world music” grupa, Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji un līderi – Iļģi. Viņu mūzikā valdošais noskaņu spektrs variē no suģestējoša miera, kas dod spēku likt bēdu zem akmeņa, līdz nevaldāmā dzīvespriekā dzirkstošai vitalitātei: viena rada, uztur otru, tās ir divas viena otrai neatšķeļamas puses, bez kurām nevar pastāvēt veselums – dzīve, kuras mūžseno kārtību apliecina Iļģu skaņu māksla. Izmantojot tautasdziesmu kā iedvesmas avotu, Iļģi ne tikai nav vairījušies no mūsdienīgu muzikālu tēmu un instrumentu izmantojuma, bet arī ir kuplinājuši skanējumu ar citu tautu folkloras elementiem. Agrāko gadu veikumā mūziķi pauduši pārliecību, ka latviskas dzīves skaņā ne ķeltu, ne slāvu akcents nav neiederīgs, bet to tikai bagātina.

    Īpaši etnofestivālam SVIESTS 2019 videomāksliniece Katrīna Neiburga veidos videomākslu ciklam „Pagānu gadagrāmata”, kuru vienīgo reizi būs iespēja noskatīties festivāla laikā – 15. jūnijā Valmiermuižas parkā!

    „Pagānu gadagrāmata” ir suģestējošs tautas mūzikas un tās atspulga mūsdienās sakausējums, vienota un aizraujoša svīta. Cikls veidots nosacītās 5 daļās – „Atkusnis”, „Pavasaris”, „Vasara”, „Rudens” un „Ziema”, kurās RTU vīru kora „Gaudeamus” un solistu atskaņotās dziesmas saistītas ar konkrētu gada laiku ritu. “Tās ir gadalaiku nomaiņas ārpus pilsētas – tur, kur mēs parasti vairs neesam – pie upes, kas tek dienu un nakti, pie jūras, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no mums, pļavās, kuras zied savvaļā ar saviem putniem un mežos, kuros slēpjas zvēri. Šīs dziesmas ir domātas pilsētas cilvēka iekšējam „es” kā vesela gada retrospekcija – tur, kur parasti mēs neesam,” teic pats cikla komponists Uģis Prauliņš.

    Festivāla dienas daļā – amatnieku un mājražotāju tirdziņš, seno amata prasmju meistarnīcas, tautas muzikantu un deju koncerts. Festivāla dienas daļā ieeja ir bez maksas, bet biļetes uz etnofestivāla SVIESTS vakara daļu pieejamas pasākumu platformā kurpes.lv un tirgotavā līdzās Valmiermuižas alus darītavai.

    Plašāk par pasākuma programmu: http://etnosviests.lv/.

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”.

    Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „Ramirent”, „Valmieras Namsaimnieks”, „ZAAO”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr.: 27337798.

    Aizvērt