Valmiermuižas stāsts

Pirmsākumi

Valmiermuižas vārds vēstures annālēs atrodams kopš 13. un 14. gadsimta mijas, kad Valmieras pilij pieder varens krogs, kur tirgo kungu alu. Pirmsākumos Valmieras muiža atrodas Valmieras pils tuvumā, tomēr jau ap 1624. gadu to aizceļ prom uz vietu, kur Valmiermuižas alus darītava atrodas patlaban.

Izsmalcināta pieturvieta

1762. gadā muiža iegūst jaunu saimnieku Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princi Pēteri Augustu Frīdrihu, kurš muižu saņem dāvanā par uzticīgu kalpošanu Krievijas tronim. 1764. gadā viņš te uzceļ varenu medību pili ar briežu dārzu un citām lustēm viesu izklaidēšanai. Prinča viesmīlības dēļ Valmiermuižu daudzina gan tuvu, gan tālu, turklāt pils atrodas netālu no ceļa, kas ved no Rietumeiropas uz Pēterburgu, tāpēc še bieži ciemojas smalki viesi.

Valmiermuižas atdzimšana

Kari Valmiermuižu nesaudzē, nopostot gandrīz visas krāšņās ēkas, tomēr 2006. gadā Aigars Ruņģis, dzimis valmierietis, kopā ar uzņēmīgiem ļaudīm sāk muižā būvēt mazu alus darītavu, lai atdzīvinātu te valdījušās viesmīlības tradīcijas un darītu gardu alu, kas atkal nestu Valmiermuižas vārdu pasaulē. Celtniecību pabeidz 2008. gada vasarā.

Tiesa, ar alus brūvēšanu jaunais saimnieks nesteidzas. Paiet vēl gads, līdz tālās zemēs atrod labākos apiņus un iesalus, un tad, pacietīgi urdot un pētot, top alus recepte un pirmās proves. Tikai 2009. gadā Vidzemes stingrie vīri, Valmiermuižas gaišo alu nogaršojuši, atzinīgi paloka galvas. Tad saimnieks zina – nu var ar tīru sirdi Valmiermuižā darīto piedāvāt ikvienam, kurš prot novērtēt krietnu alu.

Apjaušot, ka galvaspilsētas kundes alkst Valmiermuižas brūvējumus baudīt ikdienā, 2011. gada janvārī Rīgā atver Valmiermuižas alus vēstniecību. Līdz ar tirgotavu, kur sagādāt visu svētku galdam vajadzīgo, durvis ver arī alus virtuve, kur ieturēt brangu maltīti, izbaudot alus un ēdiena saderības stāstu. Zīmīgi, ka vēstniecība iekārtota vietā, kur vēsturiski gaisā virmojis alus garainis, jo vairāk nekā pirms 100 gadiem te atradusies alus darītava.

Nākotne – uz pagātnes pamatiem

Ja vēlamies augt un attīstīties, stāvēt uz vietas nedrīkst, tāpēc Valmiermuižas saimnieks kopā ar saimi diendienā strādā, lai Latvijā laba alus netrūktu un senās ieražās balstītā alus baudīšanas kultūra atkal uzplauktu.

Nesteidzīgi darot Latvijā un ārpus tās iecienītās alus šķirnes, Valmiermuižas meistari turpina meklēt jaunas garšas, lai arvien pārsteigtu prasīgo alus baudītāju. Tā, apkārtnes vēstures rosināts, 2015. gadā Valmiermuižas saimnieks atjauno leģendāro “Kokmuižas alus” zīmolu un uzsāk eilu brūvēšanu. Tajā pašā gadā Vaidavas ezera krastā tiek atvērta Valmiermuižas Vasarnīca pie Vaidavas ezera, lai ar spirdzinošiem dzērieniem un izsmalcinātiem našķiem veldzētu laiskos atpūtniekus.

Lai nestu Latvijas vārdu pasaulē, Valmiermuižā sparīgi strādā ar ārzemju kundēm. Jo Valmiermuižas saimnieks ir cieši apņēmies, ka darītavas veikums reiz būs tikpat godāts un pieprasīts kā savulaik Baltijas porteris.

Kvalitāte un garšu izkopšana ir un būs mūsu stūrakmens, ļoti daudz ko esam iespējuši, pateicoties Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstības programmai.

Valmiermuižas alus darītavas īpašnieki

100 % SIA „Valmiermuižas alus” darītavas kapitāldaļu pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts, lai attīstītu „Valmiermuižas” zīmolu ilgtermiņā, popularizētu Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmētu Valmiermuižas alus eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % – Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenvervaltungs AG” (ILAG) un 16 % – Vācijas uzņēmumam „Thinkflink GmbH”.

Mūsu saime

Aiz katra, pat šķietami vismazākā darba stāv gādīgas rokas, ass prāts, cieņa un godprātība pret saviem pienākumiem. Ik dienu Valmiermuižā strādā ap 110 cilvēku, kuri, saskanīgi līdzdarbojoties, dara visu, lai radītu gardu alu un rūpētos par viesiem gan Rīgā, gan Valmiermuižā. Vasarā viņiem piepulcējas vēl pārdesmit čaklu roku un apgādā ar alu baudītājus.