• 2018
  • 2017
  • 2016
  • 2015
  • 2014
  • 2013
  • 2012
  • 2011
  • 2010
  • 2009
  • Miķeļos ar svinībām un gardu mielastu tiek atzīmēta lielo darbu noslēgšana, galdā tiek celts viss, kas vasarā sarūpēts. Miķeļdienas svinībām un tirdziņam „Gardu muti” par godu sestdien, 22. septembrī, no plkst. 11.00 līdz 15.00 pie Valmiermuižas alus darītavas sabrauks tirgotāji no malu malām, līdzi vedot dārzeņus, sierus, gaļu, zivis un citus gardumus, ar ko mieloties un papildināt rūpīgi gatavotos ziemas krājumus. Savukārt amatnieki būs parūpējušies par māla traukiem, kalumiem, koka darinājumiem, pinumiem un krāšņumlietām. Dalību tirdziņā pieteikuši vairāk nekā 130 tirgotāji, kas ir rekordliels skaits rudens saulgriežu svinībās!

    Miķeļdienas svinībās un tirdziņā, izzinot Latvijas pļavās un mežos rodamās veltes, īpaši akcentēsim zālīšu tēmu – kā tās pareizi ievākt un uzglabāt, kādas ir to vērtīgās īpašības. Valmieras muzeja Garšaugu dārza saimnieces ierādīs, kā dažādi izmantot zālītes – gatavos maizes grauzdiņus ar garšaugiem, stāstīs un cienās ar zāļu tēju, rādīs, kā vārīt sīrupus ar dažādām zālītēm. Savukārt z/s „Ozoliņi” saimniece Evita Lūkina gatavos augu mandalas tējai. „Tēju darbnīca ir aicinājums katru augu sajust – ar acīm, ar degunu, ar plaukstu. Un izveidot savu īpašo tēju mandalu,” viņa stāsta. Z/s „Ozoliņi” saimniece vēlas atdot lauku tējām vietu ikdienas silto dzērienu skapītī. Viņa ir pārliecināta: „Galvenais veidot tēju tā, lai tā garšotu.”

    Kopā ar Jērcēnu folkloras kopu „Mežābele” Artas Šomases vadībā izzināsim tradīcijas, iesim rotaļās, kā arī sadziedāsimies. Savukārt Valmiermuižas staļļa saime priecēs ar zirgu izjādēm.

    Sanākušie varēs mieloties ar Valmiermuižas alus virtuves un Valmiermuižas alus darītavas meistaru sarūpētājiem ēdieniem un dzērieniem. Tieši 22. septembrī atsāksies iecienītās Latvijas garšu vēlās brokastis Valmiermuižā, kur ik nedēļu goda vietā būs kāda sezonāla garša, kas rodama mūsu zemes dārzos, mežos vai upēs! Savukārt garškopju kustība „Gardu muti” Miķeļdienas svinībās piedāvās savus jaunākos veldzējumus – vēstēju mieram un vēstēju mundrumam. To tapšanā izzināta Latvijas pļavās rodamā bagātība.

    Gadskārtu svinības rīko Valmiermuižas kultūras biedrība. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, SIA „ZAAO” un laikraksts „Liesma”.

    3. novembrī tiksimies Mārtiņdienas svinībās un tirdziņā „Gardu muti”!

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Šī gada pirmie astoņi mēneši Valmiermuižā ir bijuši ļoti ražīgi. Mazā alus darītava ir sasniegusi savu alus darīšanas jaudas maksimumu, kas atspoguļojas arī finanšu rādītājos. 2018. gada astoņos mēnešos SIA „Valmiermuižas alus” apgrozījums audzis par 16%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pagājušajā gadā, sasniedzot 3,942 miljonus eiro.

    „Valmiermuižas alu brūvējam tikai Valmiermuižā un alus darīšanas jaudu palielināt neplānojam. Turpmāk vēlamies augt kvalitātē, brūvējot vēl bagātākas alus garšas,” stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks. Lai arī likumdošana neprasa norādīt brūvēšanas vietu, Valmiermuižā lepojamies ar to, ka alu brūvējam tikai Latvijā un uz etiķetēm norādām „Crafted in Latvia”, tādējādi arī popularizējot Latvijā darīto alu pasaulē. Mazā alus darītava šī gada astoņos mēnešos ir izbrūvējusi par 6,5% vairāk alus nekā 2017. gada attiecīgajā laika periodā. Jāatzīst, ka, pateicoties negaidīti siltajai vasarai, pieprasījums pēc Valmiermuižas brūvējumiem ir bijis lielāks nekā spējām izbrūvēt.

    Valmiermuižā darīto alus kokteiļu „Frišs” pieprasījums šī gada astoņos mēnešos pieauga par 14%. „Šogad, pēc mūsu cienītāju lūguma, sākām piedāvāt jaunu tumšā alus kokteili „Frišs”, kuru brūvējam no Valmiermuižas tumšā alus un ķiršu zeltera. Tas jau guvis lielu atsaucību cienītāju vidū,” stāsta A. Ruņģis. Savukārt lejamā alus apjoms restorānos un bāros šogad pieauga par 18%. „No pirmās dienas restorāni un bāri ir mūsu prioritāte, lai attīstītu alus baudīšanas kultūru Latvijā un popularizētu alu kā Latvijas nacionālo dzērienu,” atzīmē Valmiermuižas alus darītavas saimnieks. „Esam novērojuši, ka ārvalstu kultūras tūristi arvien biežāk vēlas iepazīties tieši ar Latvijas mazo alus darītavu brūvējumiem,” viņš papildina. Tāpat jāatzīmē, ka savus cienītājus ir ieguvis arī Valmiermuižas degalus, pēc kura pieprasījums šogad audzis par 63%. Liela izaugsme šogad ir arī bezalkoholiskajiem dzērieniem, pēc kuriem pieprasījums audzis par 23%. Valmiermuižā tapušie „Gardu muti” zelteri tiek radīti no Latvijas mežos un dārzos izlolotām veltēm. Tostarp populārākais no tiem – „Gardu muti” Latvijas bio cidoniju zelteris – šogad ir pieejams arī visās „Circle K” tirdzniecības vietās un prasīgājie pircēji novērtē iespēju izvēlēties tīras Latvijas garšas. „Dzērieniem, kas tiek gatavoti no Latvijas mežos un dārzos izlolotām garšām, redzam izaugsmes iespējas gan Latvijā, gan eksporta tirgos nākotnē,” atzīmē A. Ruņģis.

    2018. gada astoņos mēnešos Valmiermuižā izbrūvēts 1,655 miljons litru alus un 124,9 tūkstoši litru bezalkoholisko dzērienu.

    „Valmiermuižas alus” ir maza muižas alus darītava pie Valmieras, kuras mērķis ir attīstīt alus baudīšanas kultūru Latvijā, lai atgrieztu alu uz svinību galda. Alus darītava tirgū ienāca 2009. gada pavasarī. 100% „Valmiermuižas alus” darītavas kapitāldaļu pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu „Valmiermuiža” ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu, kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt Valmiermuižas alus eksportu. 60% fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24% Austrijas ieguldījumu fondam „Industrieliegenschaftenvervaltungs AG” (ILAG) un 16% Vācijas uzņēmumam „Thinkflink GmbH”.

    Papildu informācijai: Rūta Lapiņa, Valmiermuižas alus darītavas vēstnese, +371 26534501, ruta.lapina@valmiermuiza.lv

    Aizvērt
  • Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Igaunijas Biznesa kamera Latvijā pasniegusi Livonijas balvas, ko saņēma SIA „Valmiermuižas alus” par veiksmīgu darbu Igaunijā un AS “Latvijas maiznieks” par sasniegumiem Latvijā.

    SIA „Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis saņemot balvu pauda: „Igauņi mums ir vislabākie kaimiņi, tieši tāpat kā mēs viņiem. Uzskatu, ka vislabākajiem kaimiņiem savā starpā ir jāsadarbojas, lai Latvijā popularizētu igauņu kultūru un Igaunijā – latviešu. Esam pagodināti, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts parsīgākie alus baudītāji novērtē mazajā alus darītavā nesteidzīgi brūvēto dzīvo, nepasterizēto alu, kam ļoti svarīgas ir regulāras piegādes, ko arī spējam nodrošināt, jo Tallina mums ir tuvāk nekā Liepāja. Igaunija ir pirmā valsts, uz kuru uzsākām eksportēt savus brūvējumus, un pašlaik ir arī mūsu lielākais eksporta partneris. Pateicoties mūsu baudītājiem Igaunijā, ieguvām arī pirmos cienītājus Somijā, uz kuru nu jau divus gadus arī eksportējam savus brūvējumus.”

    Viņš atzīmēja: „Alus darītavā, kas atrodas starp Tartu un Rīgu, ciemiņu vidū redzam arvien vairāk tieši igauņu viesu, kuri grib izzināt Valmiermuižas garšu stāstu dodoties ekskursijā alus darītavā, kā arī iepazīt Latvijas garšas mūsu alus virtuvē un piedāvāt savu mājražotāju un amatnieku darinājumus gadskārtu svinībās un tirdziņos „Gardu muti” Valmiermuižā. Alus darītavā katrs desmitais ciemiņš ir no Igaunijas. Mums ir patiess gods būt Latvijas garšu vizītkartei, atbalstot Latvijas vēstniecības Igaunijā pasākumus valsts svētkos.”

    Livonijas balvas ceremonijā piedalījās, balvas un sertifikātus pasniedza Latvijas vēstnieks Igaunijā Raimonds Jansons, Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpus, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un LTRK pārstāvis Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

    Livonijas balvas pirmo reizi pasniedza 2013. gadā, kad to iniciēja Igaunijā strādājošie Latvijas uzņēmēji, tādējādi rādot savu varēšanu un lieliskās idejas. Mērķis ir godināt abās valstīs strādājošu uzņēmumu atpazīstamību, konkurētspēju un aicināt sadarboties, lai rezultāti būtu pēc iespējas efektīvāki. Pirmo balvu saņēma Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums. Pērn Livonijas balvu saņēma AS „Balticovo” par veiksmīgu darbu Igaunijā, un AS „Tallink Latvija” par sasniegumiem Latvijā.

    Sagatavoja: „Valmiermuižas alus” pēc LTRK materiāliem.

    Aizvērt
  • Tajā brīdī, kad septembris klauvē pie durvīm – Valmiermuižas vasarnīcas Vaidavā saimnieces aicina dāmām izšiverēt savu drēbju skapi, atlasot tos apģērbus, apavus, rotas un citus aksesuārus, kuri nepelnīti guļ skapja tālakajā stūrītī un gaida savu spozmes mirkli. Tad Vaidavas ezera krastā visām bus lemts tikties, lai iegādātu jaunas pērles, jo tukša vieta taču skapī nevar ilgi stāvēt.

    Sestdien, 25. augustā, no plkst. 12.00 līdz 16.00 Vaidavas ezera krastā, pie Valmiermuižas vasarnīcas, kopā andelēsimies nu jau ikgadējā otrās elpas tirdziņā „Dāmu štātes”. Tas būs arī oficiālais Valmiermuižas vasarnīcas slēģu aizvēršanas pasākums – kopā atcerēsimies tās skaistās, saulainās dienas, kurās kopā šovasar priecājāmies. Un tādu tik tiešām bija daudz! Tik daudz kas piedzīvots, izdzīvots, izgaršots un sajusts!

    Vasarnīcas pagalmā varēs iegādāt gan štātes, gan rotas, kā arī kādu jaunu kārtu bērniem. Andelēties gribētājas vēl var pieteikties zvanot vasarnīcas saimniecei Zandai 28351991.

    Sestdien paķer līdzi arī kādu T-kreklu, kuru vairs neplāno vilkt, un tas arī nav īsti nododams citiem, jo no šādiem apģērbiem gatavosim rotas! Tāpat būs iespēja izveidot hennas zīmējumus un baudīt atpūtu uz ezera laivā vai uz sup dēļa, par ko parūpēsies „Vaidaveži”.

    Visas dienas garumā neiztikt bez ēverģēlībām, dzirkstošiem smiekliem un spirdzinājumie, bet par muzikālo noformējumu rūpēsies DJ Bold and Beautiful.

    Informācijai un aktualitātēm var sekot līdzi arī Valmiermuižas vasarnīcas Vaidavā Facebook lapā.

    Informāciju sagatavoja: Rūta Lapiņa, Valmiermuižas alus darītavas vēstnese, +371 26534501, ruta.lapina@valmiermuiza.lv

    Aizvērt
  • Māras diena saukta arī par tirgus dienu, jo tas ir laiks, kad daba ir savā pilnbriedā. Valmiermuižas pils parkā sestdien, 4. augustā, no plkst. 11.00 sabrauks tirgotāji no tuvākām un tālākām vietām, vedot sev līdzi dažnedažādākos jaunās ražas gardumus un amatnieku darinājumus.

    Tā kā smagākie lauku darbi rit pilnā sparā, tad nepieciešams arī lustīgi atpūsties – še būs gan dziesmas, gan rotaļas, arī branga darbošanās, mielošanās un izjādes ar zirgiem.

    Tirdziņā varēs iegādāt dažnedažādus dzērienus, adījumus un tamborējumus, apģērbus, gaļu, zivis, makaronus, saldumus, sieru, maizi, kaņepju produktus un garšvielas, kā arī keramikas izstrādājumus, koka rotaļlietas.

    „Gardu muti” tirdziņa apmeklētājus iepazīstinās ar aktuāliem jaunumiem tieši šajā karstajā un tveicīgajā laikā! Garškopju kustība ir radījusi dzirkstošus un veldzējošus garšūdeņus ar tīrām un pazīstamām Latvijas garšām! Tiem nav pievienota ne kripatiņa cukura un dzērieni ir 100% dabīgi.

    Māras diena ir tāda kārtīga saimnieču diena, tāpēc kopā ar vienu no sievišķīgākajām folkloras kopām „Saucējas” (plkst. 11.30 un 12.30) izzināsim tradīcijas. „Saucējas” ir 2003. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā izveidota tradicionālās dziedāšanas grupa. Tā izveidota ar mērķi apgūt un dziedāt tradicionālajā dziedāšanas manierē, kādā tautas dziesmas dziedāja Latvijā pirmskoru periodā. Saucēju repertuārā ietilpst Ziemeļlatgales, Ziemeļvidzemes, Sēlijas un Dienvidkurzemes dziesmas. Viņas ne tikai priecēs ar savu repertuāru, bet arī kādu danci izvedīs un pastāstīs par Māras dienu.

    Senā alus darbnīca būs sagatvojusi aktivitātes, kur dalību varēs ņemt izgaršojot, izsmaržojot vai roku iemēģinot.

    Savukārt, lai atzīmētu no 3. līdz 5. augustam notiekošo Valmieras vasaras teātra festivālu, mazajiem Māras dienas svinību un tirdziņa apmeklētājiem būs iespēja izgatavot pašiem savas lellītes. Māras diena dēvēta arī par lopu dienu, tāpēc gatavosim dzīvnieku lellītes. Valmiermuižas laidarā festivāla apmeklētāju vērtējumam tiks nodots viens no šī gada Valmieras vasaras teātra festivāla vērienīgākajiem darbiem – fantāzija par brīvību MUŠAS.

    Savukārt 22. septembrī gaidīsim Miķeļdienas svinībās un tirdziņā „Gardu muti”!

    Gadskārtu svinības rīko Valmiermuižas kultūras biedrība. Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, SIA „ZAAO” un laikraksts „Liesma”.

    Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Jau otro gadu jūlija izskaņā aicinām uz vasarīgu kopā būšanu gleznainajā Vaidavas ezera krastā, kur galvenā loma atvēlēta mālam un ēdienam. Sestdien, 21. jūlijā, no plkst. 12.00 Vaidavas ezera krastā norisināsies „Mālēdiena festivāls 2018”.

    Būs kūku gatavošanas meistarklases, māla darbnīcas lieliem un maziem, ciemošanās „Vaidava Ceramics” ražotnē un paša Vaidavas ciema iepazīšana. Neizpaliks arī Kocēnu novadā un citur izaudzētā un radītā atrādīšana un nogaršošana vietējo mājražotāju tirdziņā.

    Kā kārtīgam brīvdabas festivālam pieklājas, apmeklētājus priecēs arī muzikālais pavadījums. Uz skatuves ezera krastā kāps Tīna Šipkēvica, Franco Franco, Čipsis un Dullais, Elizabete Balčus, kā arī igauņu mākslinieks Miks Pedaja (Mick Pedaja).

    Dienas gaitā kopā ar „Vaidava Ceramics” un citiem keramiķiem Vaidavas ezera krastā būs iespēja izzināt Latvijas sarkanā māla ceļu no zemes līdz tā pārtapšanai skaistos traukos. Ikviens interesents pašu spēkiem varēs iepazīt mālu no visām pusēm un izgatavot savu īpašo trauku vai svilpaunieku.

    „Valmiermuižas alus virtuve” sanākušajiem ļaus iepazīt garšas, kas attiecīgajā sezonā rodamas mūsu zemē. No plkst. 12.00 pavāri aicinās uz spēcinošām brokastīm, savukārt dienas garumā gādās #zemesgarša maltīti dažādos izpildījumos.

    „Mālēdiena festivāls 2018” ir iespēja izzināt ne vien Latvijas mālu un garšas, čalojošā atmosfērā būt kopā ar ģimeni un draugiem, bet arī iepazīt Vaidavu izzinošās ekskursijās un ciemoties „Vaidava Ceramics” ražotnē.

    „Aktīvā tūrisma centra EŽI” vasaras aktivitāšu piekritēji VaidavEŽI būs parūpējušies, lai aktīvās atpūtas cienītāji skaisto ezeru varētu iepazīt no cita skatu punkta – uz SUP dēļa vai laivas, savukārt, apkārtni ar velo. Aktīvākajiem pie sirds ies Kocēnu novada sniegtā iespēja iemēģināt roku disku golfā.

    KAS? Mālēdiena festivāls 2018
    KAD? 21. jūlijā no plkst. 12.00
    KUR? Vaidavas ezera krastā, pie Valmiermuižas vasarnīcas Vaidavā
    KĀ? Saulaini, priecīgi, ar pilnām mutēm un mālainām rokām

    Festivālu rīko: Vaidava Ceramics, Valmiermuižas alus virtuve, Valmiermuižas vasarnīca Vaidavā, Kocēnu novada dome. Pasākumu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži. Ieeja pasākumā – bez maksas.

    Aktualitātēm var sekot līdzi pievienojoties pasākumam Facebook.

    Plašākai informācijai:
    Rūta Lapiņa, Valmiermuižas alus darītavas vēstnese, ruta.lapina@valmiermuiza.lv, 27397444

    Aizvērt
  • Lai padarītu Gaujas Nacionālo parku pievilcīgāku tūrismam un popularizētu Latvijā darīto alu mūsu valsts viesiem, Valmiermuižas alus darītava, ieguldot 30 000 eiro, atklāj Valmiermuižas alus vēstniecību Siguldas pils dārzā.

    Vēstures liecības vēsta, ka Livonijas ordeņa Siguldas pilī sendienās tika darīts alus. Arī Valmiermuižas alus vēstniecība Siguldā ar tirgotavu iekārtojusies vēsturiskajā brūža namiņā, kurā alus smarža atkal atgriezusies. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis stāsta: „Iespēja izveidot Valmiermuižas alus vēstniecību Siguldā nāca negaidīti un to vēlējamies izmantot. Mūsu mērķis ir popularizēt Latvijā darīto alu pasaulē. Uzskatu, ka pirmais gads ir savā ziņā iesildīšanās.” Pašlaik durvis vērusi Valmiermuižas alus tirgotava un paviljons. Tiek strādāts pie idejas par vecā brūža namiņa atjaunošanu. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks turpina: „Esam iecerējuši organizēt gardēžu tirdziņus un tematiskus kultūras vakarus. Plānojam paplašināt piedāvājumu, lai vēstniecība būtu pievilcīga ne tikai vasaras mēnešos, bet arī zelta rudenī un ziemā. Līdz ar Valmiermuižas brūvējumu daudzveidību vēlamies iepazīstināt arī ar vietējiem ēdieniem.”

    Par godu vēstniecības atklāšanai Valmiermuiža izbrūvējusi īpašu veltījumu – „Siguldas Ordeņa alu” – klasisku, līdzsvarotu tumšo lāgeri. Alus mugurkaulu veido laika pārbaudi izturējuši iesali – gaišais Pilzenes un tumšais karameļu, bet īpašo, noslēpumaino noti piešķir riekšava dūmotā iesala, ko kaltē virs atklātas bērza malkas uguns. „Siguldas Ordeņa alus” ir nepasterizēts un filtrēts brūvējums.

    Valmiermuižas alus darītava, kā Gaujas Nacionālā parka ziemeļu vārti, jau septiņus gadus ciešā sadarbībā ar citiem „Enter Gauja” tūrisma klastera biedriem, tostarp – pašvaldībām, popularizē reģionu kā pievilcīgu un leģendām apvītu tūrisma galamērķi. Vēstniecības izveide ir likumsakarīgs sadarbības turpinājums ar Siguldu Gaujas Nacionālā parka ietvaros, lai to padarītu vēl pievilcīgāku tūrismam. Vienlaikus vēlamies, lai Siguldas apmeklētāji iepazīst Latvijā darītu alu, kā arī aicinām apciemot Valmieru un alus darītavu Valmiermuižā.

    Bez Valmiermuižas alus tirgotavas un virtuves līdzās alus darītavai Valmiermuižā, pašreiz darbojas vēstniecība Rīgā, vasaras sezonā – vasarnīca pie Vaidavas ezera.

    Papildu informācija:
    Rūta Lapiņa
    Valmiermuižas alus darītavas vēstnese
    Tālr.: 26534501
    E-pasts: ruta.lapina@valmiermuiza.lv

    Aizvērt
  • Līdz ar siltā laika iestāšanos arī Valmiermuižas pils parks ir uzposts svinību un laiskas atpūtas sezonai. Valmiermuižas kultūras biedrības īstenotā projekta „Valmiermuižas pils parks kā ilgtspējīga un pievilcīga kultūras, atpūtas un tūrisma vieta” ietvaros izveidota īpaši pielāgota dizaina nojume, kas organiski iekļaujas parka ainavā.

    Nojume parkā izveidota, lai vidi padarītu skaistāku un pieejamāku ikvienam novada iedzīvotājam un viesim. Tā būs pieejama gan dažādu pasākumu laikā, gan arī ikdienā – baudot parka burvību, paslēpjoties no svelmes vai lietus un pieskatot bērnus, kas rotaļājas turpat esošajā laukumiņā.

    Infrastruktūras attīstīšana parkā ir iespēja veidot kvalitatīvus pasākumus, nebaidoties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un nedomājot par papildu izmaksām vietas labiekārtošanai, kā arī palielinot apmeklētāju un tūristu skaitu Valmiermuižā. Nojume ir pieejama bez maksas, pasākumus saskaņojot ar Valmiermuižas kultūras biedrību, kas rūpējas par tās uzturēšanu.

    Nojume tiks atklāta Valmiermuižas pils parka lielākajā pasākumā – etnofestivālā „SVIESTS”, kas norisināsies 16. jūnijā no plkst. 12.00. Festivāla, kurš sakrīt ar Latvijas simtgades svinībām, tēma ir „baltu ciltis”, kas atspoguļosies mūzikā, amatniecībā un kulinārijā. Līdz ar labākajām latviešu etnogrupām uzstāsies arī dienvidu kaimiņtautu mūziķi, kuru valstis atrodas bijušajās baltu cilšu teritorijās – Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā.

    Projekts „Valmiermuižas pils parks kā ilgtspējīga un pievilcīga kultūras, atpūtas un tūrisma vieta” (projekta Nr. 16-09-AL29.2203-000013) tapis Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma 19.2. „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes 19.2.2. „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros.

    Aizvērt
  • Apvienojoties diviem iemīļotiem pasākumiem – Jāņu ielīgošanas svinībām „SAULGRIEZIS” Valmiermuižā un etno-eko festivālam „SVIESTS” Cēsīs – 2018. gada 16. jūnijā etnofestivāls „SVIESTS” notiks Valmiermuižā. Zem festivāla nosaukuma slēpjas gadskārtu svinības un mājražotāju tirdziņš „Gardu muti”, tradicionālo amatu prasmju meistarnīcas, tautas muzikantu koncerts, uguns rituāls un vakara koncerts mūsdienīgās etnoskaņās.

    Šī gada festivāla, kurš sakrīt ar Latvijas simtgades svinībām, tēma ir „baltu ciltis”. Papildu skanīgākajām latviešu etno un folkgrupām pasākumā būs iespējams dzirdēt arī dienvidu kaimiņtautu mūziķus, kuru valstis atrodas bijušajās baltu cilšu teritorijās – Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Tādējādi iezīmējot, kā veidojusies latviešu kultūras daudzveidība, kādas ir līdzības un atšķirības ar tuvākajiem kaimiņiem.

    Festivāls atspoguļo tradicionālo kultūru un dažādas tās izpausmes – mūziku, amatniecību, arī kulināriju – visu, kas balstās savā tiešajā, vietējā vidē un tradīcijā. Īpaši akcentē mūziķus, kuriem tieši seno elementu iekļaušana mūsdienu mākslinieciskajās izpausmēs ir izdevusies īpaši veiksmīgi. Dienas kulšanas laikā apmeklētājiem tiks piedāvātas dažādas amatnieku un kulinārās darbnīcas, kā arī tautas muzikantu koncerts, kurā uzstāsies folkloras kopas „Lāns” un „Ore”. Sev saistošas nodarbes meistarnīcās atradīs kā mazi, tā lieli. Tostarp būs iespēja izzināt sviesta kulšanu, siera siešanu, seno alus darīšanu, karašu cepšanu māla krāsnī, zemes krāsns veidošanu un zivs gatavošanu. Tāpat jaunas iemaņas varēs gūt senā alus darbnīcā, rotu un senās keramikas, kā arī koka amatniecības un ādas apstrādes meistarnīcās. Darbosies arī muzikālā meistarnīca un izzināsim baltu ciltis!

    Vakara kulšanas laikā „Pērkonvīru” izpildījumā latviešu tautas melodijas un dziesmas dzirdēsim ar bagātīgu sitamo instrumentu pulsāciju, radot brīžiem grandiozu, jaudīgu, brīžiem – intīmu un lirisku skanējumu. Mūs priecēs arī baltkrievu etnotrio „Troitsa”, kuru līderis ir ar varenu un spēcīgu balsi apveltīts šamanis. Postfolkloras mūziķi „Zari” pie mums viesosies no Liepājas – viņi katrs ir dažādi, tāpēc ienes kopīgajā mūzikā savu skanējumu. Savukārt apvienībā „Brāļi un māsas” tik tiešām apvienojušies brāļi un māsas! Viņiem ir plaša pieredze uz etnomūzikas skatuves. Tāpat nevar nepieminēt mūsdienu folkloras grupu no Viļņas – „Spanxti”, kas jaunrada lietuviešu un latviešu mitoloģiskās folkloras un dzejas interpretācijas, kā arī atdzīvina rituālos tekstus hetu, senskandināvu un citās vecajās indoeiropiešu valodās. Kārtīgi izlustēties varēs pie muzikantu apvienības no Sanktpēterburgas „Otava Yo” humora pilnajiem skaņdarbiem. Kā vakara kulminācija būs uguns rituāls un lielās uguns skulptūras „Sviesta ķērne” aizdegšana, lai visi kopā sāktu gaidīt vasaras saulgriežus un to maģisko nakti.

    Rīko: Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”.

    Atbalsta: Valmiermuižas alus darītava, Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, garškopju kustība „Gardu muti”, „AUDIO”, „ZAAO”, „Valmieras Namsaimnieks”, Valmieras Kultūras centrs, „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe””. Kulinārās meistardarbnīcas norisināsies „Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam” līdzfinansēta projekta „Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana” ietvaros.

    Papildus informācija: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura@valmiermuiza.lv, tālr. nr.: 27337798

    Aizvērt
  • Latvijas mazā alus darītava Valmiermuižas alus šī gada pirmajos četros mēnešos piedzīvojusi izaugsmi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Novērtējot Valmiermuižas alus kvalitāti, par teju 5% pieaudzis pieprasījums jeb pārdotā alus litru apjoms un par 13% – apgrozījums.

    Valmiermuižas alus darītavā no 2018. gada janvāra līdz aprīlim izbrūvēti 575 857 litri alus, bet apgrozījums sasniedzis 1 304 952 eiro. Īpaši veiksmīgs bijis aprīlis, kad pārdotā alus litru apjoms audzis par 15% un apgrozījums pat par 26%, salīdzinot ar 2017. gada aprīļa rezultātiem.

    Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus saimnieks: “Lepojamies, ka aizvien vairāk pašmāju alus baudītāju novērtē tepat Latvijā, Valmiermuižā brūvētā alus garšas un kvalitāti. Mūsu mērķi pēdējo deviņu gadu garumā ir nemainīgi – kvalitāte bez kompromisiem un alus baudīšanas kultūras attīstība Latvijā. Apgrozījuma pieaugums daļēji saistāms arī ar nesenajām izmaiņām tirgū. Savukārt pieprasījuma pieaugums ir apliecinājums, ka mēs kā mazs brūzis ejam pareizo ceļu – augt kvalitātes un garšas bagātības virzienā.”

    SIA “Valmiermuižas alus” auditētais apgrozījums 2017. gadā ir 4 605 931 miljoni eiro, bet auditētā peļņa sasniedza 136 007 eiro. 500 000 eiro pērn ieguldīti jaunu garšu radīšanā, tādēļ jau 2018. gada rudenī Valmiermuižā tiks atklāts mikrobrūzis jeb alus darbnīca. Tur varēs izbrūvēt mazākas alus partijas ar atšķirīgākām un vairāk nišas tirgum piemērotām garšām.

    Valmiermuižas alus starp mazajām Latvijas alus darītavām ir arī eksporta līderi – pērn par 65% audzis eksportētā alus litru apjoms, kas jau ieņem desmito daļu no kopējā izbrūvētā alus apjoma. “Šogad plānojam eksporta daļu palielināt līdz 20% un aktīvi nesam mūsu alus garšu kodu pasaulē. Lielākais darbs tiek ieguldīts, lai ar Valmiermuižas alus garšām iepazīstinātu kaimiņus Lietuvā, kur eksporta apjoms pieaudzis par 330%”, stāsta Aigars Ruņģis.

    Turpinās arī Valmiermuižas alus garšu klāsta papildināšana. Šogad alus baudītājiem tiek piedāvāts seno iesalu alus – “Tumšais dūmalus” un jaunais “Klona alus” ar pēc senču metodes darītu iesalu, ko gatavo uz īpaša klona grīdas kā sendienās. Tāpat iecienītajam gaišā alus kokteilim ar plūškoka garšu “Frišs” radīta jauna garša, kas ir tumšā alus kokteilis ar ķiršu zelteri un šokolādi.

    Uzziņai: Valmiermuižas alus ir maza muižas alus darītava pie Valmieras, kas darbojas no 2009. gada ar mērķi atgriezt alu uz svinību galda un attīstīt alus baudīšanas kultūru Latvijā. Pēc Valmiermuižas alus iniciatīvas 2018. gada februārī Rīgā atklāts jauns tūrisma galamērķis – Rīgas alus kvartāls, kur amatu alus cienītāji no visas pasaules var iepazīt Latvijas alus garšu daudzveidību un nest to vārdu pāri mūsu valsts robežām.

    Papildu informācija:
    Rūta Lapiņa
    Valmiermuižas alus darītavas vēstnese
    M. 26534501
    E-pasts: ruta.lapina@valmiermuiza.lv

    Aizvērt